Maxima Latvija: nevarējām kontrolēt veikala (ne)sagrūšanu
Viena no tiesvedībām Zolitūdes traģēdijas lietā ir saistīta ar SIA Maxima Latvija un Valsts darba inspekciju (VDI). Administratīvā apgabaltiesa spriedumu SIA Maxima Latvija sūdzībā par tai nelabvēlīgo spriedumu prasībā pret VDI sagatavos 10. martā. SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris Neatkarīgajai sacīja, ka pēc sprieduma saņemšanas tiks lemts par turpmāko uzņēmuma rīcību.
VDI komisija, izmeklējot Zolitūdes traģēdijas sekas uz 2013. gada 21. novembrī cietušajiem lielveikala Maxima darbiniekiem, konstatēja vairākus trūkumus, piemēram, darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšanu par īpašos gadījumos lietojamā akustiskā trauksmes signāla nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā, uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu, kā arī veikala administrācijas un darbinieku neinformēšanu par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi. Kamēr uz veikala jumta notika labiekārtošanas darbi, tirdzniecības vietās strādāja darbinieki un atradās apmeklētāji.
Maxima Latvija apstrīdēja komisijas secinājumus, uzskatot, ka nelaimes gadījums, kad, sagrūstot lielveikala ēkai Rīgā, Priedaines ielā 20, gāja bojā 54 cilvēki un vēl vairāki tika ievainoti, nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Darba devējs, proti, Maxima Latvija nav varējis kontrolēt ēkas konstrukciju drošību un veikala (ne)sagrūšanu.
Maxima Latvija vērsās policijā ar prasību izvērtēt iespējamu VDI līdzatbildību Zolitūdes traģēdijā. Kā bija sagaidāms, policija lietu pret VDI neierosināja.
Arī Administratīvā rajona tiesa 2015. gada maijā noraidīja Maxima Latvija pieteikumu pret VDI saistībā ar inspekcijas noformētajiem aktiem attiecībā uz Zolitūdes traģēdijā cietušo darbinieku traumējošajiem faktoriem darbavietā. Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka nav nozīmes, kam pieder ēka, kurā atrodas darbavieta. Tiesa secināja, ka konkrētais nelaimes gadījums darbā notika, sagrūstot veikala ēkas jumta un nesošajām konstrukcijām, respektīvi, darbavietas apkārtnes fizikālajam faktoram - darba telpas griestiem/veikala ēkas jumtam - tieši fiziski iedarbojoties uz cietušajiem darbiniekiem. Tādēļ nelaimes gadījums ir uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu. Tiesa spriedumā norādīja, ka nav pamata Maxima Latvija apgalvojumiem par «viltus ugunsgrēka trauksmi», jo sistēma ziņoja par ugunsgrēka trauksmi atbilstoši tam, kā bija ieprogrammēta. Ja sistēma brīdina par apdraudējumu, tad bez pilnīgas trauksmes cēloņa noskaidrošanas un novēršanas patvaļīgi pieņemt, ka sistēma nedarbojas pareizi, un uzskatīt sistēmas darbību par viltus ugunsgrēka trauksmi nav ne pamatoti, ne saprātīgi. Traģēdijas dienā lielveikalā Maxima signalizācija atslēgta 37 reizes, informē aģentūra LETA.
Vienlaikus tiesa neapgalvo, ka, operatīvi konstatējot un novēršot trauksmes cēloni, kā rezultātā trauksme sistēmā vairs nepienāk un akustiskais trauksmes signāls un vārdiskās saziņas zīme vairs neskan, būtu jāveic evakuācija. Šādā gadījumā patiešām varētu secināt, ka apdraudējuma nav, jo brīdināšanai par apdraudējumu paredzētā sistēma uz tādu vairs nenorāda. Taču Zolitūdes traģēdijas dienā veikala darbiniekiem neizdevās novērst trauksmes cēloni un pārtraukt trauksmes signālu pienākšanu. Tāpēc, ilgstoši un pastāvīgi skanot īpašos gadījumos lietojamam akustiskajam trauksmes signālam un vārdiskās saziņas zīmei, veikala administrācijai bija jāsāk veikala ēkā esošo cilvēku evakuācija.