Latvijas Radio (LR) ir steidzami jārisina samilzušās problēmas, jo īpaši – atalgojuma sistēmas sakārtošana, bet bez papildu finansējuma tas nav izdarāms, atzīst gan LR valdes locekle Sigita Roķe, gan pārējie nozarē strādājošie.
Par spīti problēmām, radio turpmākais darbs - saturiskais nodrošinājums - nav apdraudēts, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē apliecināja S. Roķe, uzsverot, ka jau tikusies un pārrunājusi situāciju ar radio darbiniekiem, un aktīvi meklē efektīvāko veidu, kā sakārtot situāciju. Diemžēl esošā finansējuma ietvaros esot iespējams veikt vien nelielus kosmētiskus labojumus, taču tas nespēs pilnībā novērst problēmas. S. Roķe norādīja, ka Eiropas Raidorganizāciju asociācijas pētījums par sabiedriskajiem medijiem liecinot, ka 2016. gadā LR finansējuma ziņā ir ceturtajā vietā no beigām pārējo Eiropas sabiedrisko raidstaciju topā. Arī LR žurnālists Eduards Liniņš vērsa uzmanību, ka pēdējos četrus gadus darbinieki baroti «ar spilgtiem lozungiem par vienotu, spēcīgu sabiedrisko mediju, par reformām». Taču, lai īstenotu reformas, jābūt atbilstošiem resursiem - ar izdzīvošanas budžetu, kāds tas visus gadus bijis, attīstība nav iespējama. Latvijas Radio arodbiedrības pārstāve pauda, ka finansējums sabiedriskajam medijam būtiski samazināts krīzes laikā. Darbinieku atalgojums, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, sarucis vidēji par 30%, bet dažos gadījumos pat par 50% un vairāk. Ja arī atsevišķu darbinieku atalgojums ir samērojams ar pirmskrīzes periodu, tas vairumā gadījumu panākts, būtiski kāpinot darba apjomu, un LR darbinieki strādā ar pārslodzi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi uzsvēra nepieciešamību palielināt radio bāzes finansējumu, kā nepieņemamu atzīstot praksi, ka nauda svarīgu radio funkciju nodrošināšanai tiek meklēta caur jaunās politikas iniciatīvām. NEPLP atbildīgais par LR Ivars Āboliņš informēja, ka padome izveidojusi darba grupu, kura izvērtē darba samaksas sistēmu LR un Latvijas Televīzijā (LTV). Tas ļaus izveidot samērīgu, caurskatāmu algu sistēmu. Viņš arī atgādināja, ka S. Roķei uzdots veikt LR darbinieku funkciju auditu un divu mēnešu laikā izstrādāt stratēģisko redzējumu par tālāko attīstību. NEPLP pārstāve Ieva Beitika piebilda, ka padome saņēmusi lūgumu palielināt valsts budžeta bāzes finansējumu ne tikai no LR, bet arī no LTV.
Arī komisijas deputātiem nācās atzīt, ka atalgojuma problēmas LR ir «ielaistas» un darbinieki novesti līdz izmisumam, turklāt iepriekšējā radio valde nav spējusi efektīvi sadarboties un izvairījusies no dialoga ar darbiniekiem.
«Latvijas Radio samilzušās problēmas prasa steidzamu rīcību, nepieciešams sakārtot arī atalgojuma sistēmu. Būtiski, ka jaunajai padomei ir savs redzējums un plāns par to, kā novērst «ielaistās» problēmas sabiedriskajā radio,» pēc sēdes uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Jāatgādina, ka iepriekš Latvijas Radio valdē bija trīs locekļi, taču amatu saglabājusi vien S. Roķe, kurai dots divu mēnešu pārbaudes laiks.
NEPLP 2. martā izteica neuzticību līdzšinējiem valdes locekļiem Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam.