Pagājusi jau nedēļa, kopš izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, bet Saeimā draud iesprūst likumprojekts, kas paredzēts, lai konkursam pieteiktos pēc iespējas prasmīgāki un pieredzes bagātāki kandidāti.
Pirmajā konkursā atlasi neizturēja neviens kandidāts - pat ne biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Tādēļ Saeima janvārī jau grozīja likumu, kas paģērēja, ka personai, kas vēlas vadīt biroju, jābūt vismaz triju gadu pieredzei tieši vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016. gadā liecināja, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgām kandidāta vadības prasmēm, tādēļ šī prasība no likuma tika dzēsta.
Otrs solis ceļā uz labu KNAB vadītāju paredzēja mainīt izdienas pensijas noteikumus.
Saskaņā ar likumu persona, kas sasniegusi noteiktu vecumu un, piemēram, policijā nodienējusi 20 gadus, var iet izdienas pensijā. 20 gadu stāžu var arī summēt, ja cilvēks maina darbu no Valsts policijas uz, piemēram, Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Taču, aizejot no SAB un kļūstot par KNAB priekšnieku, izdienas stāžs netiek summēts. Ja personai līdz izdienas pensijai atlicis kaut vai gads, tad, aizejot uz KNAB, tā zaudē šo iespēju. Tiek uzskatīts, ka šis apstāklis biroja vadītāja amatu augsta līmeņa profesionāļu acīs padara mazāk pievilcīgu.
Lai KNAB vadītāja amats kļūtu pievilcīgāks, tika radīti grozījumi likumā par KNAB amatpersonu izdienas pensiju. Izmaiņas paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju KNAB priekšniekam ir neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā.
Biroja priekšnieka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, rosināts ieskaitīt laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz desmit gadus.
Tāpat grozījumi paredz, ka izdienas stāžā ieskaitīs 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā ieskaita 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus.
Saeima šo likumprojektu atzina par steidzamu un, neraugoties uz atbildīgo komisiju iebildumiem, to pirmajā lasījumā jau apstiprinājusi. Tika uzskatīts, ka komisiju un Saeimas Juridiskā dienesta jaunajā regulējumā konstatētās neprecizitātes ir novēršamas. Piemēram, Nacionālo apvienību pārstāvošais Einārs Cilinskis pauda pārliecību, ka, sadarbojoties Juridiskajam birojam un Labklājības ministrijai, nepilnības ir viegli novēršamas.
Taču atklājās, ka arī Labklājības ministrija iebilst šādām izmaiņām, un par likumprojektu atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu otrdien noraidīja.
Neviens no komisijas deputātiem neatbalstīja šo likumprojektu, septiņi bija pret un divi - atturējās. Piemēram, Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs uzskata, ka mēģinājums pielāgot likumu vienam konkursam neliecina par labas pārvaldības principu ievērošanu.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības pārstāvim Mārtiņam Šicam šķita amorāli iemānīt cilvēku darbā, solot nākotnes labumus, šajā gadījumā izdienas pensiju, pēc samērā īsa termiņa.
Debates izraisījušo likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima skatīs rīt, bet šodien valdošā koalīcija pieņems lēmumu, kā tai rīkoties balsojumā. Pilnīgi iespējams, ka koalīcija kapitulēs nepieciešamības pēc KNAB vadītāja priekšā un ignorēs gan Juridiskā biroja, gan atbildīgo komisiju un Labklājības ministrijas iebildumus.