Nākamajai Latvijas valdībai pēc Saeimas vēlēšanām rudenī nāksies pieņemt grūtus lēmumus, intervijā aģentūrai LETA atzina Pasaules Bankas (PB) vadošais ekonomists Eiropas un Centrālāzijas jautājumos Trumans Pakards.
Viņš uzsver, ka aģentūras LETA rīcībā nonākušie dokumenti ir tikai sākotnējie ieteikumi un, kad gala dokuments tiks sagatavots, PB secinājumu un rekomendāciju nodošana publiskai apspriešanai būs ļoti vēlama un pozitīva, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas un grūtos lēmumus, kurus nāksies pieņemt nākamajai valdībai.
"Taču jau mūsu analīzes sākotnējā stadijā, ņemot vērā ievērojamo izdevumu samazināšanu izglītības un veselības aprūpes nozares budžetos 2009.gadā un 2010.gadam, PB komanda brīdina par papildu neierobežotiem samazinājumiem šajos sektoros, pastāvot dažiem svarīgiem izņēmumiem, proti, budžeta finansētām augstskolām," atzina Pakards.
Pēc viņa domām, valsts administrācijas reformu process, īstenojot funkciju apvienošanu un likvidēšanu, kā arī valsts un pašvaldību līmenī rūpīgi kontrolējot subsīdijas ar zaudējumiem strādājošiem valsts uzņēmumiem, ir panācis krietni mazāku progresu, piedāvājot valdībai lielākas iespējas neatliekamiem fiskālajiem ietaupījumiem, lai sasniegtu Māstrihtas kritērijus.
"Un, tā kā pensionāri neilgtspējīgās izaugsmes periodā līdz krīzei saņēmuši ekonomiskus labumus, ietaupījumus droši var veikt, reformējot programmas, kuras finansē sociālās apdrošināšanas speciālais budžets," sacīja PB pārstāvis.
Tiek uzsvērts, ka PB finanšu atbalsts Latvijai ir balstīts uz ārkārtas palīdzības nosacījumiem un koncentrējas uz ārkārtas sociālās drošības stratēģijas īstenošanu. Savukārt Latvijas valdībai sniegtā tehniskā palīdzība, lai pēc iespējas labāk sasniegtu fiskālās konsolidācijas uzdevumus, ir atsevišķa joma.
"Lai aizsargātu kritiskus izdevumus, jo sevišķi vissmagāk skartajām mājsaimniecībām, PB apsver tikai mērķtiecīgus fiskālos pasākumus. Piemēram, viens no ierosinājumiem, ko mēs apspriežam ar kolēģiem valdībā, ir izmantot ietaupījumus no sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu maksājumu samazinājuma 40% turīgo Latvijas mājsaimniecību, lai palielinātu finansējumu pabalstiem, ko saņem mājsaimniecības ar vislielākajiem finanšu apgrūtinājumiem, tostarp gados vecie iedzīvotāji," skaidroja PB pārstāvis.
"Mēs arī esam ierosinājuši valdību saglabāt izdevumus, lai atvieglotu veselības aprūpes izmaksu slogu trūcīgajām un zemu ienākumu mājsaimniecībām, kā arī attīstīt darba vietas ar stipendiju programmas palīdzību tiem, kuri vēl joprojām ir bez darba un kam nav piekļuve bezdarba pabalstiem, un nodrošināt mērķtiecīgas subsīdijas, lai kompensētu sabiedriskā transporta izmaksas invalīdiem," sacīja Pakards.
Viņš arī uzsver, ka valdībai ir svarīgi ļoti plaši izvērtēt budžetu, lai atrastu iespējas veikt izmaksu samazinājumus. PB ir relatīva priekšrocība, lai sniegtu ieteikumus sociālo sektoru un valsts pārvaldes reformu īstenošanai. Taču, visticamāk, pastāv iespējas veikt izdevumu samazinājumu arī citās budžeta daļās.
"Latvijā ir ļoti daudz izglītotu cilvēku un plašas tehniskās iespējas. Latvijai ir laimējies, ka tai ir daudz vietējo ekonomistu un ekspertu sociālajā politikā, kā arī piekļuve ekspertiem Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Latvijai ir daudz iespēju un alternatīvu bez PB. PB sniedz tehnisko atbalstu ārkārtas gadījumā krīzes un valdības lūguma dēļ. PB regulāri konsultējas ar Latvijas ekspertiem un atspoguļo to idejas ierosinājumos valdībā," uzsvēra Pakards.
Viņš arī paudis cerību, ka PB un citu ekspertu ierosinātu fiskālās konsolidācijas pasākumu pilna un caurskatāma diskusija, visticamāk, tiks veikta mēnešos līdz vēlēšanām. Latvijas iedzīvotāji ir labi izglītoti, tiem ir piekļuve informācijai, un viņi ir ieinteresēti politikā. Šis ir veselīgs process, kas, cerams, likumdevējiem sniegs nepieciešamo mandātu, lai pēc vēlēšanām pieņemtu grūtos lēmumus, norāda PB pārstāvis.
Kā ziņots, PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.