Lato Lapsa no valsts saņems morālā kaitējuma kompensāciju

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa februārī daļēji apmierinājusi publicista Lato Lapsas prasību pret valsti par morālā kaitējuma atlīdzību 200 eiro apmērā saistībā ar nepamatotiem administratīvā pārkāpuma protokoliem par Drošības policijas (DP) ēkas filmēšanu.

Pirmās instances spriedumu ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lapsa savukārt aģentūrai LETA atzina, ka apelācijas sūdzību neplāno iesniegt, jo "nav ne mazāko cerību, ka, tiesāšanās ceļā no valsts iegūstot pāris tūkstošus eiro, tie pēc tam regresa kārtībā varētu tikt piedzīti no īstajiem vainīgajiem". Viņš gan cerot, ka tiesas spriedumu šajos notikumos iesaistītie ņems vērā nākotnē.

Valsts policijas (VP) inspektors Lapsam 2015.gada maijā noformēja divus administratīvā pārkāpuma protokolus par to, ka Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, viņš neesot pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām un ignorējis policijas darbinieku rīkojumu pārtraukt DP ēkas, dienesta automašīnu, amatpersonu un apmeklētāju filmēšanu.

2015.gadā pirmās instances tiesa nosprieda izbeigt lietvedību pret Lapsu par iepriekšminēto pārkāpumu. Par minēto spriedumu VP iesniedza apelācijas sūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa pirmās instances spriedumu atstāja negrozītu. Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Lapsa vērsās pie DP priekšnieka ar lūgumu atvainoties par nepamatoto aizturēšanu, kuru veica DP darbinieki. Uz minēto vēstuli Lapsa saņēma atbildi, kurā norādīts, ka DP ņems vērā konkrētajā lietā taisītos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildē netiek risināts.

2015.gadā VP noformēja jaunu administratīvā pārkāpuma protokolu Lapsam par to, ka DP telpās Lapsa ļaunprātīgi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām un ignorējis policijas darbinieka rīkojumu pārtraukt slēptu audio ierakstu veikšanu DP telpās.

Arī šajā gadījumā pirmās instances tiesa nolēma izbeigt izbeigt lietvedību pret Lapsu un apelācijas instances tiesa šo lēmumu atstāja negrozītu.

Lapsa vēlreiz vērsās pie DP priekšnieka ar lūgumu atvainoties par nepamatoto aizturēšanu. Uz minēto vēstuli Lapsa saņēma atbildi, kurā norādīts, ka DP ņems vērā konkrētajā lietā taisītos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildē netiek risināts, no kā Lapsa secināja, ka DP viņam atvainoties ir atteikusies.

Lapsa uzskata, ka iepriekšminētais ir viņam radījis garīgus un emocionālus pārdzīvojumus, tāpat arī policijas iestāžu rīcība viņam ir likusi izjust pazemojumu gan ar nepamatoto aizturēšanu, gan ar nepieciešamību attaisnoties tiesas priekšā par to, ka neko sodāmu nav izdarījis.

Ņemot vērā iepriekšminēto februārī pirmās instances tiesa Lapsas prasību apmierināja daļēji un nolēma piedzīt no valsts Tieslietu ministrijas personā par labu Lapsam morālā kaitējuma atlīdzību 200 eiro apmērā un nomaksātos tiesas izdevumus 76 eiro apmērā.

Tiesa gan noraidīja Lapsas prasību pret valsti Tieslietu ministrijas personā par morālā kaitējuma atlīdzību 1800 eiro apmērā un tiesas izdevumu 228 eiro apmērā piedziņu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais