Latvijā atgriezusies ziema; gaidāms spēcīgs sniegputenis

© Jānis Saliņš, F64 Photo Agency

Pirmdienas pēcpusdienā Latvijas dienvidaustrumu novadus sasniegs spēcīgs sniegputenis. Vakarā tas pārņems valsts lielāko daļu, bet vairs nebūs tik stiprs, prognozē sinoptiķi.

Dienas laikā daudzviet gaidāms neliels sniegs, valsts ziemeļos spīdēs saule.

Pastiprināsies austrumu, ziemeļaustrumu vējš, tā ātrums brāzmās pēcpusdienā un vakarā būs 13-18 metru sekundē, Kolkasragā ap 20 metriem sekundē.

Maksimālā gaisa temperatūra būs +2..-3 grādi.

Rīgā gaidāms mākoņains laiks, iespējams neliels sniegs, bet vakarā gaidāms sniegputenis. Gaisa temperatūra svārstīsies ap nulles atzīmi. Austrumu, ziemeļaustrumu vējš brāzmās pieņemsies spēkā līdz 15 metriem sekundē.

No dienvidiem tuvojas ciklons, bet ziemeļos pastiprinās anticiklons. Atmosfēras spiediens Latvijā no 756 dzīvsudraba staba milimetriem Kurzemes dienvidos līdz 761 milimetram Vidzemes ziemeļos (jūras līmenī).

Pirmdienas rītā gaisa temperatūra Latvijā ir -1..-5 grādi un teju visu valsti klāj sniegs, liecina meteoroloģiskā informācija.

Debesis apmākušās, valsts ziemeļu daļā vietām skaidrojas. Daudzviet turpina nedaudz snigt, vietām arī mazliet putina, jo austrumu, ziemeļaustrumu vēja ātrums brāzmās sasniedz 7-12 metru sekundē, Kolkā - 16 metru sekundē.

Rīgā apmācies laiks, mazliet snieg, pūš ziemeļaustrumu vējš 4-9 metri sekundē, gaisa temperatūra -2..-3 grādi.

Maksimālā gaisa temperatūra svētdien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā bija no -1,5 grādiem Alūksnē līdz +4,5 grādiem Daugavpilī.

5.marta augstākā gaisa temperatūra Eiropā bija +22..+23 grādi vietām Spānijā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā. Zemākā gaisa temperatūra naktī uz pirmdienu -30 grādu Zviedrijas ziemeļos.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais