Sabiedrība bija pieradusi, ka katrā olimpiādē mums ir kāda medaļa. Pirms pusgada no Rio olimpiskajām spēlēm Latvijas sportisti atgriezās bez medaļām. Radās jautājums, vai Latvijas sporta sistēma ir pareiza, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Notikumi olimpiskā cīņas sporta - tekvondo - saimniecībā rāda, ka milzīgā birokrātija nespēj darboties valsts interesēs. Šobrīd sevi pieteikušas divas tekvondo sportistes. Māsas Tarvidas ir sasniegušas līdz šim nebijušus panākumus šajā sporta veidā. Taču viņas ir spiestas startēt zem Vācijas karoga, jo Latvijas Taekvondo federācija nedod sportistēm licences. Valsts federācijai maksā tūkstošus par olimpiešu sagatavošanu, taču bezspēcīgi plāta rokas, kad federācija darbojas uz savu galvu.
Tekvondo cīņas mākslas dzimtene ir Koreja. Atšķirība no citiem tradicionālajiem Āzijas cīņu veidiem, piemēram, karatē, aikido vai kungfu, tekvondo kopš 2000. gada ir olimpiskais sporta veids.
Latvijai nekad nav bijuši ievērojami panākumi tekvondo. Neviens nav pārstāvējis Latviju olimpiādē. Tagad mums ir divas perspektīvas sportistes, kas varētu ielauzties elitē un cīnīties par Latviju 2020. gadā Tokijā.
Inese un Jolanta Tarvidas šobrīd tuvu šim panākumam. Māsas vēl mācās Bauskas Valsts ģimnāzijā. Inese šogad beigs divpadsmito klasi, Jolanta desmito. Paralēli sportošanai Inese ir pabeigusi mākslas skolu, bet Jolanta mūzikas skolā apguvusi saksofonu. Sportot abas sāka no sešu un septiņu gadu vecuma. 2020.gadā abas startēs pieaugušo konkurencē.
Vitālijs Lepins, Mārupes sporta centra tekvondo treneris: Jā, tas cikls tikai vēl sākās un tas, ko es tagad redzu, ka abiem vai vienai, Noteikti ļoti labas izredzes ir tikt uz Olimpiskajām spēlēm. Pa cik tiešām tie punkti uzkrājas un mums ir tā prakse, ka tagad 4 gadus mēs tos punktus krājam, ja, un tagad jau Inese ir, savā svara kategorijā, būs 20niekā. Pasaules pirmajā 20niekā, ja. Tas nozīmē, ka vēl nākamais gads, ja viņa tāpat vēl nopelnīs punktus kā šogad, tad viņa būs pirmajā desmitniekā jau, ja. Olimpiskā atlase ir tāda, ka pirmie seši automātiski tiek uz Olimpiskajām spēlēm, ja. Un tad nākamie, kas tajā sešiniekā neiekļāvās, viņiem vēl ir viens kontinenta atlases turnīrs, ja, principā. Un tajā, es domāju, ka viņa ir izredzes vinnēt un arī es domāju, ka ar tādu noskaņu tagad, var padarboties, tā kā pirmajā sešiniekā arī var iekļauties. Tāpēc es arī domāju, ka ir, ir pirmo reizi principā mums, par cik tekvondo kļūst 2000.gadā par Olimpiskais sporta veids, pat tik tuvu nebija neviens.
Uz tekvondo nodarbībām Inesi un Jolantu aizveda tēvs, turīgs Zemgales zemnieks Gintauts Tarvids. Viņš pats aizrāvies ar šo sporta veidu un iesaistījis tajā savus četrus bērnus. Tarvids saimniecības vecajā šķūnī uzbūvējis treniņa zāli ar visu nepieciešamo aprīkojumu. No četriem bērniem labākie panākumi ir abām jaunākajām meitām. Savas sportistu gaitas māsas sāka ”Bauskas Taekvondo” klubā. Bauskas klubā jaunajām sportistēm kļuva par šauru. Tas nebija iestājies Latvijas Tekvnondo federācijā un nevarēja sūtīt meitenes uz starptautiskām sacensībām. Ne Latvijā ne Baltijā viņām cienīgu pretinieču nebija.
Latvijas Taekvondo federācija ir vienīgā organizācija, kas var izsniegt licences sportistiem, lai tie varētu startēt sacensībās. Tostarp arī olimpiādē.
Lai nodrošinātu izaugsmi, Tarvids bērniem 2013.gadā mainīja klubus. Meitenes sāka trenēties atzītās federācijas sistēmā, klubā Hansu, kuru vada federācijas prezidents Hermanis Močaļins. Taču jau drīz vien vecāku un federācijas attiecības saasinājās. Tarvids sāka iebilst, ka viņam par visiem braucieniem un dalības maksām jādod skaidra nauda. Federācija centās izkombinēt priekšrocības citai sportistei, kuras tēvs aktīvi darbojās federācijā, lai gan pārliecinoši labāka bija Jolanta.
Gintauts Travids, Ineses un Jolantas tēvs:Redziet, tur ir, tur mazliet tā situācija ir tāda, kad ir tāds tautā teiciens - cauru maisu nepiepildīsi. Mēs mēģinājām pirmos gadus gan sadarboties, es maksāju visu cik prasa, ja. Bet nu beigās prasa visu skaidrā naudā un es saskatīju tādu šausmīgu slaukšanu, ja. Nu, kur jau meitenes sāka teikt, nu paklausies tēt, neļaujies tā, ka tevi “apbižo”, ja, tu maksā par daudz. Un mēs atmaksājam un brauc, piemēram, citi sportisti, zini kā, viņi izpļāpā, ka viņus ved federācija, viņi neuzrāda, teiksim, citreiz tik labus rezultātus, ja. Un meitenes saka - mēs uzrādījām, nu, teiksim pirmās vietas atvedām un mēs maksājam paši par viesnīcu, paši par lidmašīnu utt., ja. Un tā kā meitenes pašas man sāka tā kā mulsināt, tēti, tevi “apbižo”, ja. Un tad mēs tur sākām skatīties, ka tiešām, pēc Lursoft datiem, parādās, ka tur dienas naudas vai kaut kas, ko mēs pa visiem šitiem gadiem nevienu centu parasti nekad nebijām saņēmuši. Un gribējās tā kā tās problēmas nu, lai nebūtu tā kā uz mūsu muguras brauc un vēl kājas vicina, tīri tāpēc.
2016.gada pavasarī Tarvidi aizgāja no sporta kluba. Pēdējais piliens bija naudas prasīšana par obligātu dalību Latvijas izlases treniņnometnē, ko organizēja klubs Hansu. Tajā bija jāpiedalās, lai saglabātu vietu izlasē. Tagad meitenes trenējas Mārupes sporta centrā. Mārupe nav federācijā. Tāpēc šogad Inesei un Jolantai nav Latvijas licences, lai piedalītos sacensībās. Viņas pārstāv Vācijas klubu un startē zem Vācijas karoga. Latviju viņas pārstāvēt nevarēs ne Eiropas, ne pasaules čempionātā.
Tarvidu ģimene ir lietuvieši. Meitenes daudzkārt ir veiksmīgi startējušas Lietuvas sacensībās, tāpēc varētu pretendēt uz Lietuvas pilsonību un uz Olimpiādi braukt pārstāvēt Lietuvu. Ģimene šādu iespēju ir apsvērusi, taču meitenes to negrib.
Mārupes pašvaldības Sporta centrs ir biedrs futbola, basketbola un riteņbraukšanas federācijā. Mārupē tekvondo trenējas vairāk nekā simt bērnu. Centrs jau sešus gadus cenšas iestāties Latvijas Taekvondo federācijā, taču netiek. Divreiz pašvaldība sūtījusi pieteikumu, abas reizes bez rezultāta. Pašvaldība ir neatlaidīga un mēģinās vēl trešo reizi. Federācijas statūti paredz, ka iestāties tajā var tikai ar divu esošu klubu rekomendācijām. Šādu lūgumu pašvaldība nosūtījusi visiem federācijas klubiem, taču neviena rekomendācija nav saņemta.
Latvijas Taekvondo federācija dibināta 1989.gadā. Visus šos gadus prezidents ir bijis Hermanis Močaļins. Federācijā darbojas arī viņa sieva un brālis Viktors Mališausks. Viņiem pārmest, ka ir izveidota tāda sistēma, ka neviens klubs, kas nepatīk pašam Močaļinam un vadībai, tajā nevar iestāties. Regulāri tiek grozīti statūti, lai izvairītos no iespējas, ka Močaļina varu kāds varētu apdraudēt. Piemēram, nesen iekļauts punkts, ka valdi pirms termiņa var atlaist tikai tie paši biedri, kas to ievēlējuši. Ja kāds biedrs ir nācis klāt, tad viņam par valdes pilnvarām nekādas teikšanas nav.
Valsts valodas centrs Latvijas Taekvondo federācijas prezidentu Hermani Močaļinu sodījis par neierašanos uz valodas pārbaudi. Viņa valodas zināšanas, iespējams, neatbilst ieņemamā amata prasībām.
Federācijas ģenerālsekretārs visus sportistu pārmetumus noraida. Nauda par dalību sacensībām nevienam neesot prasīta, visi lēmumi ir bijuši godīgi. Sportisti paši vainīgi, ka nevēlas ievērot federācijas noteikumus.
Federāciju darbību Latvijā uzrauga un valsts naudu tām dala ”Latvijas sporta federāciju” padome. Padomes izpilddirektors Māris Liepiņš Taekvondo federāciju aizstāv.
Viens no izstumto sportistu pārmetumiem Taekvondo federācijai ir par liela skaita funkcionāru ceļošanu līdzi uz sacensībām. Viņi ceļo, dzīvo viesnīcās pa velti, saņem dienas naudas, taču sportiskās norises viņus maz interesē. Vairākos braucienos piedalījies arī Liepiņš.
Māris Liepiņš, Latvijas sporta federāciju padomes izpilddirektors: Es viņiem līdzi neesmu braucis. Es jums varu paskaidrot attiecībā uz sevi. Es kopā ar starptautiskajām organizācijām vērtēju paratekvondo. 20 gadā ir iekļauts parlimpiskajā olimpiādē paratekvondo sporta veids un es sadarbojos ar starptautisko sistēmu, gan paraolimpisko komiteju tieši par šo virzienu paratekvondo. Tas ko šie kungi grib uzcelt, pirms viņu čempionāta notika 5 paratekvondo čempionāts Eiropā, kur es arī piedalījos tas ir mans virziens. Es strādāju par paratekvondo virzienu, man tas patīk es palīdzēšu cilvēkiem ar invaliditāti. Un ja viņiem ir cits skatījums, tad viņi to var paust.
Latvijas Taekvondo federācija ar padomes starpniecību no valsts saņem astoņus tūkstošus eiro. Divdesmit vienu tūkstoti federācijai katru gadu maksā Latvijas Olimpiskā komiteja. Pagaidām finansējuma piešķiršana ir apturēta.
Bez licences palicis arī 2016.gada Eiropas čempions bērnu vecuma grupā Kirills Gatčins. Par viņa sportista gaitām rūpējas vectēvs Valērijs Radionovs. Arī Kirills treniņus sācis neatzītas Tekvondo kaujas mākslas federācijas paspārnē. Lai varētu piedalīties čempionātos, viņš mainīja klubu, un sāka trenēties klubā Hansu.
Valērijs Radionovs ir būvinženieris. Viņš noskaidrojis, ka kluba treniņi notiek zālē, kas patvaļīgi izbūvēta veca peldbaseina vietā. Ekspertīzes, vai mitrums nav sabojājis konstrukcijas, nav veiktas. Viņš mazdēlu no kluba izņēmis un treniņus turpina Mārupē. Norādīšana uz ēkas bīstamību viņa mazdēlam maksāja licenci.
Par sporta finansējumu atbild Izglītības ministrija. Ministriju neapmierina situācija, ka Latviju starptautiskas sacensībās pārstāv nevis labākie sportisti, bet izredzētie. Taču situāciju mainīt tā nespēj.
Jau kopš pagājušā gada vasaras Sporta padomes paspārnē strādā darba grupa, kuras uzdevums ir atrast risinājumu, kā panākt, lai Latviju pārstāv labākie tekvondo sportisti. Tajā piedalās gan Močaļins, gan Liepiņš un citas iesaistītās amatpersonas. Taču risinājuma nav. Sajūtot nepatikšanas, Močaļina Latvijas Taekvondo federācija ir izveidojusi padomi, kur par priekšsēdētāju uzaicināts austrumu cīņu speciālists, eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Viņš par konfliktiem nav bijis informēts.
Valsts ieņēmumu dienestā ir uzsākta pārbaude, vai Latvijas Sporta federācijas padome, kam valsts deleģējusi funkcijas uzraudzīt federācijas, nav valsts amatpersonas. Tad uz viņiem attiektos interešu konflikta novēršanas likums un būtu jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.
