Augšanas sezona Latvijā kļūs daudz garāka

Turpinoties globālajai sasilšanai, līdz šā gadsimta beigām augšanas sezonas garums Latvijā palielināsies par vienu vai pat diviem mēnešiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātie klimata pārmaiņu scenāriji.

Augšanas jeb veģetācijas sezonas ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 grādiem. 1961.-2010.gada vidējais augšanas sezonas garums Latvijā bijis no 184 dienām Alūksnē līdz 208 dienām Liepājā.

Augšanas sezonas pagarinājums par aptuveni vienu mēnesi prognozēts atbilstoši scenārijam RCP 4,5, kurā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija pasaulē palielinās līdz 2050.gadam, savukārt sezonas pieaugums par diviem mēnešiem prognozēts RCP 8,5 scenārija gadījumā, saskaņā ar kuru siltumnīcefekta gāzu daudzums atmosfērā turpina palielināties līdz pat šā gadsimta beigām.

Liepājā prognozēts veģetācijas perioda pieaugums no vidēji 210 dienām šobrīd līdz 240-270 dienām gadsimta beigās, Jelgavā - attiecīgi no 200 līdz 225-250 dienām, Alūksnē - no 185 līdz 210-230 dienām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs no 2015. līdz 2017.gadam pētīja līdzšinējās klimata pārmaiņas, veicot detalizētu meteoroloģisko datu analīzi par laika periodu no 1961. līdz 2010.gadam, kā arī sadarbībā ar Somijas Meteoroloģijas institūtu aprēķināja nākotnes klimata pārmaiņu prognozes līdz 2100.gadam.

2015.gada sākumā arī Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts publicēja prognozes par gaidāmajām klimata pārmaiņām Eiropā. Vidējā prognoze paredz, ka līdz šā gadsimta beigām gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies par trim grādiem un veģetācijas periods kļūs pat par diviem mēnešiem garāks.

Saskaņā ar Zviedrijas speciālistu prognozēm veģetācijas periods straujāk pieaugs Kurzemē, lēnāk - valsts austrumos. Samazināsies pavasara un rudens salnu risks, un kopumā gaidāmi labvēlīgāki lauksaimniecības apstākļi, kas pavērs iespējas iegūt lielākas ražas un audzēt jaunas kultūras.

Gaidāms arī nokrišņu daudzuma pieaugums, it īpaši ziemā un pavasarī, un palielināsies lietusgāžu izraisītu plūdu risks. Vasarās, īpaši jūlija un augusta mēnešos, biežāk iespējami lieli karstuma un sausuma viļņi.