Otrdien, plkst.17 Eiropas mājā tiks paziņota tā Latvijas pilsēta, kas tiks virzīta Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursā startēja četras Latvijas pilsētas: Cēsis, Jūrmala, Liepāja un Rīga. Noslēdzošajā kārtā par šo titulu cīnās Cēsis, Liepāja un Rīga. Konkursa atlases žūrija ir starptautiska - tajā piedalās septiņi Eiropas Savienības institūciju noteikti pārstāvji, kā arī seši Latvijas ieteikti un Eiropas Komisijas apstiprināti pārstāvji.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam 2014.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu paralēli kļūs divas pilsētas - viena Latvijā un viena Zviedrijā. 8.septembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā tika paziņots žūrijas komisijas lēmums par Eiropas kultūras galvaspilsētu virzīt Umea.
Gala lēmumu par žūrijas izvirzītajām Eiropas kultūras galvaspilsētām 2014.gadam pieņems Eiropas Savienības Padome 2010.gada pirmajā pusē.
Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākuma pirmsākumi ir meklējami 1985.gada 13.jūnijā, kad šo ideju ierosināja Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri un Francijas kultūras ministrs Žaks Langs.
Iniciatīvas mērķis bija veicināt dažādu Eiropas pilsētu kultūras mantojuma pieejamību un izplatību, popularizēt pilsētu identitāti un dzīvotspēju, kā arī veicināt Eiropas valstu mākslinieku un inteliģences sadarbību.
Šī pasākuma pirmie darbības gadi apstiprinājuši, ka tas sasniedz vēl lielākus mērķus, gan veicinot informācijas izplatību Eiropas mērogā par pasākumā iesaistītajām pilsētām un valstīm un uzlabojot to tēlu, gan arī veicinot uzņēmējdarbību, valsts un privātā sektora sadarbību, tādā veidā sniedzot ieguldījumu pilsētu un reģionu attīstībā.
Eiropas Komisija katru gadu veido žūriju, kas izstrādā ziņojumu par Eiropas kultūras galvaspilsētas izvirzīšanu un izvērtē dalībvalsts izvirzītās pilsētas atbilstību programmas mērķiem un raksturam. Žūrijā ir septiņi neatkarīgi eksperti kultūras jomā, no kuriem divus ieceļ Eiropas Parlaments, divus - Ministru padome, divus - Eiropas Komisija, bet vienu - Reģionu komiteja. Ministru padome, balstoties uz Eiropas Parlamenta atzinumu, kā arī žūrijas ziņojumu un Eiropas Komisijas ieteikumu, izraugās attiecīgā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu piešķir uz vienu gadu, bet īpašos gadījumos šis laika periods var būt arī īsāks. Šajā laikā attiecīgajā pilsētā ir jānodrošina kultūras pasākumu programma, kas atspoguļotu tās kultūru un kultūras mantojumu, iesaistītu kultūras institūcijas, māksliniekus un kultūras darbiniekus no citām Eiropas valstīm ar mērķi izveidot ilgstošu sadarbību, kā arī atspoguļotu pilsētas nozīmi kopējā Eiropas kultūras mantojumā.
Latvija ir guvusi iepriekšēju pieredzi līdzīgu, kaut arī mazāka apjoma projektu īstenošanā. Latvija 2001.gada augustā un septembrī īstenoja Eiropas kultūras mēnesi Rīgā. Kopējais projekta budžets bija 400 000 latu, no kuriem 43 265 lati (80 000 eiro) bija Eiropas Savienības nauda.
2009.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Linca (Austrijā) un Viļņa (Lietuvā), 2010.gadā būs Pēča (Ungārijā), Esene (Vācijā) un Stambula (Turcijā), 2011.gadā - Tallina (Igaunijā) un Turku (Somijā), 2012.gadā Maribora (Slovēnijā) un Gimaraiša (Portugālē), 2013.gadā Košice (Slovākijā) un Marseļa (Francijā).