Aptur mācību programmu nepilnu darba laiku strādājošajiem

Lai gan par iespēju mācīties bezdarba riskam pakļautajiem darbiniekiem bija ļoti liela interese, valsts šo programmu ir apturējusi. Vēl pērnā gada oktobra beigās Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aktīvi reklamēja šo iespēju un aicināja pieteikties saņemt kuponu jeb vaučeru zināšanu papildināšanai.

Arī nauda šim pasākumam tika plānota līdz pat 2013. gadam.

Pērn NVA uzsāka vēl vienu krīzes nodarbinātības pasākumu Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām. Kuponu apmācībām varēja saņemt darbinieki, kuriem vēl ir darbs, taču nepilna darba diena vai dīkstāve. Tas tika realizēts kā preventīvs bezdarba samazināšanas pasākums, lai tajos uzņēmumos, kuri spiesti uz laiku samazināt ražošanas vai pakalpojumu apjomus, nodrošinātu darba vietu pastāvēšanu un veicinātu darbinieku skaita saglabāšanu. Bezdarba riskam pakļautie darbinieki varēja iegūt iespēju pilnveidot savas profesionālās prasmes un iemaņas vai iegūt profesionālo kvalifikāciju. NVA plānoja šādu atbalstu sniegt vismaz 11 000 bezdarba riskam pakļauto darbinieku, tajā skaitā 2009. gadā – 2000. Bezdarba riskam pakļautajiem tiek izsniegts kupons, ar kuru viņi turpmāko sešu mēnešu laikā var apgūt zināšanas kādā no mācību iestādēm.

Liela interese

NVA direktore Baiba Paševica Neatkarīgajai apstiprināja, ka šis pasākums patiešām ir apstādināts no 1. marta. "Žēl, ka šāds lēmums ir pieņemts, jo interese par to bija ļoti liela," saka B. Paševica. Viņa norādīja, ka šāds lēmums pieņemts Ministru kabinetā un par patiesajiem iemesliem jājautā Labklājības ministrijai (LM). Pēc NVA datiem, vēl martā uz šo pasākumu bija vairāk nekā 4000 cilvēku pieteikumi, varētu teikt – rinda. B. Paševica uzsver, ka atbalstam no valsts puses ir jābūt dažādiem novirzieniem, arī lai novērstu situāciju, ka cilvēku atlaiž no darba. "Jāsniedz palīdzība gan tiem, kuriem vēl ir darbs, bet kuri var to zaudēt, gan tiem, kuri to jau ir zaudējuši. Ja ir iespēja mācīties, pilnveidoties, mazinās risks, ka darba devējs atlaidīs," sacīja NVA vadītāja. Viņa norāda, ka tie cilvēki, kuri ir saņēmuši kuponus, izglītību varēs papildināt un uz viņiem šīs izmaiņas neattieksies.

No vienas kabatas citā?

NVA mājaslapā teikts, ka projekta mērķis ir visā Latvijas teritorijā mazināt bezdarba risku un paaugstināt konkurētspēju personām, kuru darba laiks saīsināts sakarā ar darba apjoma samazināšanos ekonomiskās krīzes ietekmē [..], veicinot ilgtspējīgu darba vietu saglabāšanu.

Kā izpētīja Neatkarīgā, projektam jeb visai programmai nauda bija paredzēta ne tikai 2009. gadam, bet arī šim un vēl trim nākamajiem gadiem, tāpēc saukt to par īslaicīgu programmu pāris pagājušā gada mēnešiem nebūtu īsti pamata. Tā pērn bija paredzēts finansējums 1,8 miljonu latu apmērā, šim gadam – 2,7 miljoni latu. Tāpat finansējums norādīts arī 2011. gadam – vairāk nekā 2 miljoni latu, 2012. gadam – 1, 69 miljoni latu, bet 2013. gadam – 701 517 lati.

Neoficiāla informācija liecina, ka kuponu programmas nauda pārdalīta simtlatnieku stipendijām, jo, kā valdībai vēl nesen ziņoja pati ministrija, simtlatniekiem naudas akūti trūkst.

Būšot mūžizglītība

Oficiālais LM skaidrojums ir šāds: šī pasākuma galvenais mērķis bija samazināt bezdarba līmeņa pieaugumu periodā, kad tas pieauga visstraujāk – 2009. gada beigās. Šis pasākums ir viens no diviem īstermiņa krīzes seku mazinošajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, kurus Latvija ieviesa, lai mazinātu ekonomiskās krīzes nelabvēlīgās sekas, otrs ir darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā sauktie simtlatnieki. Lēmums par pasākuma pakāpenisku pārtraukšanu tika pieņemts, lai "netiktu kavēta Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanās uz konkurētspējīgākiem un eksportspējīgākiem sektoriem un nišām, vienlaikus šāgada vidū pārejot uz izmaksu ziņā efektīvāku un kvalitatīvāku mūžizglītības pasākumu Apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.

LM noliedz, ka šim pasākumam atņemta nauda, lai iedotu simtlatniekiem. Kā Neatkarīgajai norāda LM speciāliste Ilona Jurševska, simtlatnieku pasākums tiek finansēts no cita avota, bet kuponu programmas nauda tiks pārdalīta citiem aktīvajiem ilgtermiņa nodarbinātības pasākumiem.

Jāpalīdz, pirms vēl zaudē darbu

Neapmierinātību ar to, ka šāda programma pārtraukta, pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Ruta Porniece: "Žēl, ka netiek turpināts projekts cilvēkiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, tiem darbiniekiem, kuri ir uz samazināšanas sliekšņa. Šī, manuprāt, no nodarbinātības viedokļa ir daudz lietderīgāka programma nekā simtlatnieki. Cilvēkiem ir jādod vairāk iespējas mācīties, pilnveidoties, nevis tikai iespēju strādāt mazkvalificētu darbu, kas cilvēku attīstībā atsviež atpakaļ." Eksperte norāda, ka bezdarbu samazinošās vai, pareizāk, tādas programmas, kuras novērš bezdarba veidošanos, ir ļoti būtiskas, un tās jāuzsāk jau pirms tam, kad redzam, ka darba vietām trūkst naudas algām, kad ir pazīmes, ka cilvēkus varētu atlaist, ka samazinās darba apjoms.

Diemžēl prognozes darba tirgus attīstībai nav labas, atzīst R. Porniece, lai ir gan nelielas pozitīvas vēsmas – masveidā uzņēmumi neatlaiž darbiniekus, tomēr parādās maksātnespējas lietas, naudas plūsma uzņēmumiem ir apstājusies.

***

VIEDOKLIS

Uldis Augulis, labklājības ministrs:

– Tā sauktās dīkstāves kuponu pasākuma mērķis bija samazināt bezdarba līmeņa pieaugumu tad, kad tas pieauga visstraujāk – 2009. gada beigās. Tas bija īstermiņa krīzes seku mazinošais pasākums, kas sniedza atbalstu bezdarba riska pakļautajiem darbiniekiem. Lēmums – pasākumu pārtraukt – tika pieņemts, lai nekavētu Latvijas tautsaimniecības pakāpenisku pārstrukturēšanos. Cilvēkiem nemazināsies iespējas mācīties, jo šāgada vidū uzsāksim satura ziņā līdzīgu, taču izmaksu ziņā efektīvāku mūžizglītības ilgtermiņa pasākumu.