Tiesneši sūdzas par lielu noslodzi

© F64

Augstākā tiesa (AT) un ikviens AT tiesnesis personiski ir Latvijas tiesiskās sistēmas vizītkarte, uzrunā AT tiesnešiem vēstulē norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts pirmā persona AT tiesnešiem atgādināja, ka no viņu "darba un godaprāta ir atkarīgs Latvijas tiesiskās sistēmas vērtējums sabiedrības, uzņēmēju un ārvalstu investoru acīs, - vai Latvijas likumi ir skaidri un paredzami, vai tiesās ir iespējams panākt taisnīgu tiesas spriedumu un vai patiešām viens likums, viena taisnība ir visiem".

Tāpat Vējonis AT tiesnešiem vēstulē pauda, ka nolēmumi, kas ir galīgi un nepārsūdzami, uzliek īpašu atbildību un AT tiesnešu nolēmumi "pieliek punktu" tiesiskajiem strīdiem un personu centieniem panākt taisnīgu tiesu. "Sabiedrība gaida tālredzīgus un Latvijas tiesisko sistēmu attīstošus lēmumus, kas stiprina likuma varu un Latvijas Satversmē noteiktās vērtības," pauda prezidents.

Pēc viņa domām, AT un ikviens tās tiesnesis personiski ir Latvijas tiesiskās sistēmas vizītkarte. "Jūsu profesionalitāte, cilvēciskās īpašības un kalpošana taisnīgumam stiprina uzticību tiesu lemtajam un Latvijas tiesiskajai sistēmai vai - tieši pretēji - to grauj," izteicās Vējonis.

Tāpat prezidents aicināja AT tiesnešus iesaistīties Latvijas tiesiskās sistēmas pilnveidē un sabiedrībai svarīgās tiesībpolitiskās diskusijās, lai stiprinātu pārliecību, ka Latvijā ir profesionāla un taisnīga tiesa, kam var uzticēties.

AT Civillietu departamenta tiesneši pagājušajā gadā bija produktīvi, tomēr viņu noslodze bija ļoti liela, AT plēnumā šodien pauda departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša.

AT kopumā aizvadītajā gadā bija saņēmusi 2509 lietas, kā arī tiesai izdevās gada griezumā izskatīt 4039 lietas, liecina tiesas apkopotā informācija. 2016.gadā beigās AT bija palikušas 1849 neizskatītas lietas.

Salīdzinājumam - 2015.gadā AT saņēma 3562 lietas, izskatīja 4550 lietas, bet gada beigās neizskatīto lietu uzkrājums bija 2955 lietas.

Pagājušajā gadā lielākā noslodze saņemto lietu skaita ziņā bija Civillietu departamentā, kas saņēma 1639 lietas, departamentam izskatot 2282 lietas. 2016.gada beigās departamentā bija palikušas neizskatītas 957 lietas.

Vernuša, vērtējot Civillietu departamenta darbu, pauda viedokli, ka tiesneši ir bijuši pietiekami produktīvi, paužot cerību, ka nolēmumi deva pienesumu juridiskās domas attīstībā. Tiesnese gan piebilda, ka slodze kolēģiem departamentā bijusi ļoti liela.

Viņa norādīja, ka departaments cenšas un dara visu, lai būtu izskatītas lietas un būtu arī kvalitatīvi nolēmumi. Tiesnese gan piebilda, ka iepriekšējās prognozes par ienākušo lietu skaitu samazināšanos bija nepareizas.

Tiesnese arī ļoti atzinīgi vērtēja to, ka 2016.gada sākumā departamentā bija palikušas neizskatītas 1644 lietas, bet gada beigās to bija jau zem tūkstoša.

Vernuša savas uzrunas laikā pauda, vai gadījumā nebūtu jādomā par to lietu kategoriju mazināšanu, kas nonāk departamentā, vai jādomā par "kasācijas atļaujām", proti, apelācijas instances tiesneši lemtu, vai lieta tiek sūtīta skatīšanai kasācijas kārtībā.

Tikmēr Krimināllietu departaments pērn izskatīja 730 lietas, saņemot 754 lietas, bet gada noslēgumā departamentā palika neizskatītas 132 krimināllietas.

Administratīvo lietu departaments pagājušajā gadā saņēma 1116 lietas, izskatot 1027 lietas, bet departamentā gada beigās palika neizskatītas 760 lietas.

Departamenta vadītāja Veronika Krūmiņa sacīja, ka 2016.gadā pirmo reizi vairāku gadu garumā bija samazinājies saņemto lietu skaits. Vēl Krūmiņa piebilda, ka interesanta tendence bijusi tāda, ka pērn palielinājies to lietu skaits, ko departaments skatīja mutvārdu, nevis rakstveida procesā.

Svarīgākais