VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) ir izstrādājis klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz 2100. gadam, kā arī ir izveidojis klimata pārmaiņu analīzes rīku.
Pētījuma mērķis ir apzināt un novērtēt līdzšinējās klimata pārmaiņas un šo pārmaiņu nākotnes scenārijus Latvijā.
Pētījuma teikts, ka Latvijā pēdējo 50 gadu laikā līdzīgi kā citviet pasaulē novērota vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un, analizējot turpmākas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās, jāsecina, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Viskrasākās izmaiņas sagaidāmas ziemas sezonā un valsts austrumu daļā. Prognozes paredz arī minimālās un maksimālās gaisa temperatūras paaugstināšanos: ziemas mēnešos būtiskāk paaugstināsies minimālās gaisa temperatūras, bet vasaras mēnešos - maksimālās gaisa temperatūras vērtības. Šo pārmaiņu ietekmē prognozēts arī, ka palielināsies karstuma viļņu biežums un ilgums, kā arī tropisko nakšu un vasaras dienu skaits, bet samazināsies sala dienu un dienu bez atkušņa skaits. Gaisa temperatūras paaugstināšanās būtiski ietekmēs arī augšanas sezonas ilgumu, kas līdz gadsimta beigām vidēju klimata pārmaiņu un nozīmīgu klimata pārmaiņu scenāriju gadījumos palielināsies attiecīgi par aptuveni 1 līdz 2 mēnešiem.
Līdzšinējo klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas teritorijā ir iezīmējušas kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma palielināšanos un intensitātes pieaugumu, kā arī pieaugošu stipru nokrišņu gadījumu skaitu, un tiek prognozēts, ka šādas tendences Latvijā turpināsies arī visa šī gadsimta laikā.
Pēdējās desmitgadēs vēja ātrums Latvijā kopumā ir samazinājies, ir pieaudzis bezvēja dienu skaits, kā arī samazinājies vētrainu dienu skaits. Klimata modeļu projekcijas apliecina līdzīgas tendences arī nākotnē.
Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē izteiktas klimata pārmaiņu tendences. Visbūtiskākās izmaiņas skar klimatisko parametru ekstremālās vērtības, kas norāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem. Līdz ar to, lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un to iespējamās sekas, ir būtiski jau savlaicīgi izstrādāt un ieviest uz pētījumu rezultātiem balstītus adaptācijas pasākumus visās tautsaimniecības jomās. Ne mazāk būtiski ir iespējami savlaicīgi nodrošināt Latvijas ekonomikas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, tādejādi mazinot siltumnīcas efekta gāzu emisijas, tai pat laikā saglabājot un vairojot oglekļa dioksīda piesaisti.