Pali sakūluši baiļu vērpeti Valmierā, kur ūdens līmeņa celšanās gadījumā draud applūst Vidzemes augstskolas un bibliotēkas ēka, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi. Valmieras pašvaldības preses pārstāve Inese Kazuša Neatkarīgajai stāsta, ka augstskolas pagrabā glabājas dažādi materiāli un tehnika, kas jau laikus pārvietota drošā vietā.
Ūdens augstskolā ieplūdīs, ja līmenis celsies vēl par apmēram 60 centimetriem. Bīstama situācija veidojas arī daudzdzīvokļu mājā Laicena ielā, kur kopš brīvdienām nemitīgi no kolektoriem sūknē ūdeni, tādējādi glābjot ēku no applūšanas. Evakuācijas gadījumā pašvaldība sola izguldīt 100 līdz 120 cilvēkus.
Savukārt Grīvas cietuma Grīvas nodaļas teritorijas aizsargvaļņi bijuši vājš pretinieks ūdens straumei, un tur applūdis cietuma teritorijā izvietotais suņu treniņu laukums un dažādas ieslodzījuma vietas palīgtelpas. Līdz malām pilns ir arī četrus metrus dziļais aizsarggrāvis, stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte. Viņš norāda, ka gadījumā, ja ūdens līmenis celsies vēl par 30 centimetriem, pilnībā applūdīšot arī ieslodzījuma vietas piebraucamais ceļš. "Sabiedrībai un cietumniekiem briesmas nedraud! Neērtības izjūt vienīgi cietuma darbinieki, jo viņiem ir apgrūtināta pārvietošanās," saka V. Puķīte. Arī cietuma suņi nogādāti drošībā, taču treniņu laukumu tie tuvākajā laikā nevarēs apmeklēt.
Pali radījuši galvassāpes arī citviet Latvijā. Piemēram, Limbažos pārplūdis katoļu baznīcas malā esošais dīķis. Lai novērstu ceļa izskalojumus, ielas malās izvietoti apmēram 100 ar smilti pildīti maisi, skaidro Limbažu novada pašvaldības pārstāve Līva Tauriņa. Ar rūgtumu viņa stāsta, ka, neraugoties uz nopietno situāciju, divās dienās bijuši divi mēģinājumi aizdambēt ūdens noteku, taču ļaunprātība laikus novērsta.
Savukārt Jēkabpils novadā vairāk nekā 50 cilvēku vēl vismaz desmit dienas būs nošķirti no ārpasaules. Evakuācija pagaidām nav nepieciešama, taču dzīves apstākļi ir krietni apgrūtināti. Ar laivām cilvēki dodas pēc pārtikas, aizgādā uz skolu bērnus un ved nodošanai pienu.
Saeimas deputāts un dabas pazinējs Ingmārs Līdaka uzskata, ka satraukums par paliem ir lieks, jo tā ir ikgadēja parādība. "Tie attīra upes no bebru krāvumiem, izravē ūdens zāles un neļauj upēm pārvērsties par dīķu virkni. Turklāt palieņu pļavās ir ļoti auglīga zeme," saka I. Līdaka. Viņš arī norāda uz palu negatīvajām sekām; grauzēji un kurmji, kuru alas atrodas zem palieņu pļavām, ir noslīkuši. Tas nozīmē, ka arī plēsīgajiem putniem tāpēc ir problēmas ar barības iegūšanu.
***
UZZIŅAI
Ūdens līmenis palu laikā kopš 20. marta
Vieta Cēlies par
Daugavā
pie Piedrujas 8,3 metriem
Pie Krāslavas 7,5 metriem
Pie Daugavpils 6,7 metriem
Pie Jēkabpils 3,1 metru
Gaujā
pie Valmieras 4,3 metriem
Pie Siguldas 3,7 metriem
Pie Carnikavas 1,5 metriem
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.