Rimšēvičs: Nodokļu reforma neizbēgami ietekmēs valsts budžeta deficītu
Jaunās nodokļu reformas lielākais smagums gulsies uz valsts budžeta pleciem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka nodokļu reforma būs liela un vienreizēja, kas neizbēgami ietekmēs valsts budžeta deficītu. Tādēļ šis jautājums būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Rimšēvičs lēsa, ka reformas ietekmē budžeta deficīts varētu pieaugt par apmēram 1,5-2%.
Taču, lai arī reforma ietekmēs budžeta deficītu 2018.gadā, nākamajos gados tā valsts budžetā dos tikai plusus. "Nodokļu reforma ir ļoti nepieciešama. Šis ir tāds vēsturisks brīdis - 15 gadus mēs esam par to runājuši un čīkstējuši, ka pie mums viss ir slikti," sacīja Rimšēvičs.
Centrālās bankas vadītājs norādīja, ka nodokļu reforma pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju maciņus, kā arī uzņēmēji no tās būs tikai ieguvēji. Savukārt lielākais smagums gulsies uz valsts budžeta pleciem.
Tāpat sagaidāms, ka samazināsies pašvaldību finansējums, taču, pēc Rimšēviča teiktā, tiks rasts risinājums, kā pārdalīt finansējumu tām.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.
Tāpat piedāvātas arī citas izmaiņas nodokļu jomā.