Latvijas valsts iztērējusi vismaz divus miljonus eiro, lai uzturētu jau divas reizes izputējušo metalurģijas uzņēmumu Liepājā tādā stāvoklī, kādu nav kauns rādīt interesentiem par uzņēmuma vai tā mantas pirkšanu.
Uzņēmuma otrā izputēšana datēta ar 2016. gada 16. septembri, kad Liepājas tiesa iecēla Guntaru Kori par uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratoru. Šī uzņēmuma izkārtne dažus gadus iepriekš tika uzlikta ražošanas telpām, kur iepriekš saimniekoja juridiski cits uzņēmums Liepājas metalurgs. Tas jau iepriekš bija kļuvis maksātnespējīgs un ieguvis administratoru Haraldu Velmeru, kas uzņēmuma mantu, bet ne izkārtni, pārdeva Ukrainas metāllūžņu vācējiem KVV Group.
Viņu mēģinājums pašiem ķerties pie metāla kausēšanas beidzās ar KVV Liepājas metalurga maksātnespēju un otro piegājienu vienas un tās pašas mantas pārdošanā.
G. Korim ir pieteikušās juridiskas un fiziskas personas prasībām atdot 116,6 miljonus eiro, cik tām parādā esot palicis KVV Liepājas metalurgs. Līdz 1. martam G. Koris bija atzinis par pamatotām prasības 95 miljonu eiro vērtībā, bet citu kreditoru, kuru skaitā arī H. Velmers, prasības vēl tiek pārbaudītas.
Metalurģijas uzņēmums Liepājā ir liels un dārgi uzturams pat nestrādājošā režīmā. G. Koris to dara nevis no saviem līdzekļiem, bet no tā, cik sametuši kreditori ar cerību, ka uzņēmumu vai tā mantu izdosies pārdot, ja tā tiks apsargāta un vēl citos veidos aprūpēta. Ar kreditoriem faktiski jāsaprot Latvijas valsts, kas savu prasījuma tiesību pārstāvēšanu uzticējusi Privatizācijas aģentūrai (PA). Tās valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs februāra beigās atskaitījās valdībai, ka maksātnespējas process valstij līdz šim izmaksājis aptuveni divus miljonus eiro, kas lūgs G. Kori palielināt KVV Liepājas metalurga parādu nastu.
Galvenā problēma nav parādus saskaitīt, bet atgūt ar parādu summu kaut cik samērojamu naudas daudzumu. Liepājas metalurgs bija pamanījies sakrāt parādus virs 200 miljoniem eiro, no kuriem puse tika norakstīta, puse - pārrakstīta kā KVV Liepājas metalurga parādi. Uz šo piemēru var skatīties dažādi. Pesimisti teiktu, ka tagad kreditoriem pazudīs vēl 100 miljoni eiro, bet optimisti varbūt cer pārdot uzņēmuma mantu atkal par 100 miljoniem eiro, jo vienreiz tā jau tika par šādu summu pārdota. Jāatzīst gan, ka 100 miljonus KVV Group apsolīja, bet samaksāja tikai dažus miljonus.
Vienas mantas daudzkārtējo pārdošanu sarežģī tas, ka ukraiņi prasa atpakaļ naudu, ko tie samaksājuši Latvijas valstij un vispār iztērējuši Latvijā. Viņu prasība pieņemta izskatīšanai Pasaules bankas paspārnē Vašingtonā atrodamajā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes, ICSID). «Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde veic ar valsts interešu pārstāvību saistīto darbību nodrošināšanu. Lietas interesēs plašāka informācija šobrīd nav sniedzama,» vakar Neatkarīgajai atbildēja Ministru kabineta preses sekretāre Lita JuberteKrūmiņa.
V. Loginovs un PA uzraugošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens valdībai atskaitījās par mēģinājumiem informēt metalurģijas uzņēmuma pirkšanā varbūt ieinteresētas firmas, sūtot tām vēstules. G. Koris vakar apliecināja Neatkarīgajai, ka atsaucība uz vēstulēm esot, jo interesenti braucot uz Liepāju aplūkot viņiem piedāvāto mantu.