Pēdējos gados strauji palielinājies to militārpersonu skaits, kurām piešķirta invaliditāte, atvaļinoties no dienesta bruņotajos spēkos. Pērn tādu bijis 35, šogad – jau apmēram 20. Aizsardzības ministrija pat pētījusi, vai ārsti nav bijuši pārāk dāsni, konstatējot būtisku kaitējumu veselībai, tomēr aizdomīgas likumsakarības oficiāli neesot saskatāmas.
Ierobežo naudas prasītājus
Līdz pagājušā gada vasarai militārpersonām invaliditātes gadījumā pienācās pat vairākus desmitus tūkstošu latu lielas kompensācijas. Tādējādi 21 karavīrs no valsts budžeta bija saņēmis kopumā apmēram pusmiljonu latu. Šāds fakts lika meklēt risinājumu. Rezultātā invaliditātes kompensāciju saņemšanai tika noteikti griesti – 1. grupas invalīds nevar saņemt vairāk nekā 30 000 latu, bet 3. grupas invalīds – ne vairāk kā 10 000 latu. Aizsardzības ministrijas (AM)
valsts sekretārs Jānis Sārts Neatkarīgo informēja, ka kopš 2009. gada ir ieviesta prasība – ja ikgadējā pārbaudē persona nav uzrādījusi veselības stāvokļa problēmas, tad invaliditāte netiek saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu un kompensācija nepienākas.
Veselību sabojā arī štābā
Pamatojoties uz Personas datu aizsardzības likumu, dati par personām, kas saņēmušas invaliditātes kompensāciju, netiek izpausti. Arī paši kompensācijas saņēmušie nevēlas runāt. Tāpēc nav iespējams noskaidrot, kā daudzi augstākie virsnieki vai nu īsi pirms, vai pēc atvaļināšanās pēkšņi ieguvuši smagas veselības problēmas, kaut arī nereti dienestu pavadījuši pietiekami komfortablos apstākļos armijas štābos. Viens no retajiem, kurš publiski nav noliedzis kompensācijas izmaksu, bijis brigādes ģenerālis Juris Vectirāns, diemžēl ar viņu sazināties Neatkarīgajai vairākas dienas neizdevās. Kā informējusi Latvijas Avīze, ģenerālis jau dienesta laikā bijis slims, tikai nav vēlējies atstāt dienestu. Gan J. Sārts, gan AM Sociālo lietu nodaļas vadītājs Andris Jaško norādīja, ka invaliditāti var iegūt arī mācībās Latvijā.
Pārbauda vai uzticas?
Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija nosaka militārpersonu derīgumu dienestam. Ja šī komisija atzīst, ka veselības bojājumi atbilst invaliditātes grupai, tad to savukārt piešķir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Armijas komisijā ar Neatkarīgo atteicās runāt, bet VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts stāstīja, ka šīs komisijas mediķi balstās uz armijas mediķu izsniegtajiem dokumentiem, tomēr nepārbauda, vai invaliditāte ir iegūta militārajā dienestā. "Ja uz komisiju atnāk klients un viņam ir atzinums, ka trauma vai slimība iegūta, pildot dienesta pienākumus, tad to arī apstiprina," skaidroja A. Zīverts.
A. Jaško sacīja, ka AM pētījusi, vai kāda no VDEĀVK ārstu komisijām nav bijusi pārāk dāsna, piešķirot invaliditāti. Aizdomīgas likumsakarības neesot atklātas. Arī J. Sārts apstiprināja, ka kopš pagājušā gada visi slēdzieni sūtīti atkārtotai VDEĀVK pārbaudei. "Uz šodienu neviens slēdziens nav atcelts," paskaidroja A. Jaško. Viņš ticot ārstiem, jo "veselība taču nav bizness". Tomēr Neatkarīgā uzklausīja citu viedokli, ko pārrunājuši paši mediķi, un viņu secinājums esot – šis ir slidens jautājums, ar to domājot iespēju iegūt invaliditāti negodprātīgā veidā.
A. Jaško invalīdu skaita palielināšanos militārpersonu vidū izskaidro ar paaudžu maiņu armijā. Ja cilvēks nodienējis 20 gadu, loģiskas esot arī veselības problēmas, lielākoties muguras kaites. Viņš uzskata, ka 35 invaliditāti ieguvušie uz kopējo – 5100 – militārpersonu skaitu nav daudz.