Akciju sabiedrība Cits medijs vakar, sava jaunā žurnāla Ir iznākšanas priekšvakarā, beidzot iepazīstināja ar akcionāru sarakstu. Tajā ir gan žurnālisti, gan vairāk vai mazāk zināmi uzņēmēji, gan sabiedrības Delna biedri, gan bijušie Sorosa fonds–Latvija darbinieki.
Akcionāru ietekmes sadalījumu un citu finanšu informāciju Cita medija vadība neatklāj, lai gan, pirms pusgada domubiedru grupai pametot Dienu un meklējot iespēju veidot jaunu izdevumu, iemesls bija tieši neskaidrie Dienas finanšu avoti. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Citas Dienas cilvēku grupu veido cilvēki, kurus pērn neapmierināja skaidrojums par to, uz kā rēķina tiks kompensēti Dienas mediju zaudējumi.
Pērnā gada oktobra sākumā šādu skaidrojumu centās sniegt Aleksandrs Tralmaks, kuram tobrīd bija izdevniecības īpašnieka statuss. Šim mērķim speciāli rīkota preses konference kļuva par publisku apliecinājumu, ka nekāda saprotama skaidrojuma par naudas izcelsmi viņam nav. Līdz ar to toreizējā izdevniecības Dienas mediji galvenā redaktore Nellija Ločmele ar domubiedriem pameta Dienu, soloties izdot savu žurnālu un noteikti uzrādīt tā finansēšanas avotus. Vakar akciju sabiedrība Cits medijs, kas tika dibināta 1. februārī, beidzot atklāja akcionāru sarakstu.
Tajā nebija ne Aināra Šlesera, ne Andra Šķēles, ne bijušās laikraksta Diena galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes, kuri aizkulisēs tika minēti kā iespējamie šā uzņēmuma finansētāji. Saskaņā ar publiskoto akcionāru sarakstu a/s Cits medijs ir 21 akcionārs – to vidū gan žurnālisti, gan uzņēmēji, gan arī Delnas aktīvisti un Sorosa fonds–Latvija bijušie darbinieki. To, cik liels ir katra akcionāra ieguldījums, Cita medija valdes priekšsēdētājs Pauls Raudseps neatklāja, sakot, ka tas ir katra akcionāra personiskais lēmums – atklāt vai slēpt savu ieguldījumu uzņēmumā. Kopējais ieguldījums ir 130 000 latu, savukārt viņa ieguldījums esot 13 procenti no šīs summas, tas ir, aptuveni 17 000 latu. "Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldījis vairāk, cits – mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu," teica P. Raudseps. Kādam iegūt akciju vairākumu liedzot akcionāru vienošanās. Cita medija vadība arī apliecināja, ka uzņēmumam naudu devuši tikai akcionāri, kuri nav piesaistījuši vēl kādus citus investorus. "Katrs no akcionāriem ar parakstu ir apliecinājis, ka nauda ir paša pelnīta, nevis kādas trešās personas iedota," skaidroja P. Raudseps.
Starp akcionāriem ir arī kompānijas Riga Capital īpašniece un valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Riga Capital pirms diviem gadiem dibināja toreizējais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis un attīstības direktore K. Bērziņa ar mērķi piesaistīt naudu Lattelecom kapitāla daļu atpirkšanai no Latvijas valsts un Skandināvijas telekomunikāciju koncerna TeliaSonera. Pēc tam N. Melngaiļa gaitas veda uz Parex banku, kuras glābšanu viņš uzņēmās 2008. gada decembrī un kā konsultants tika piesaistīts arī Riga Capital. Cita medija akcijas pieder arī SIA Tilde valdes priekšsēdētājam Andrejam Vasiļjevam, bijušajam Sorosa fonds–Latvija valdes loceklim. Viņš kopā ar S. Ēlerti nesen nodibinājis Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām. Savukārt akcionāru sarakstā minētā Ilze Gulēna (angļu valodas un literatūras zinātniece) un Pēteris Tērmanis (Latvijā atgriezies 2003. gadā, Lielbritānijā strādājis starptautiskos uzņēmumos un paša dibinātā uzņēmumā) ir Delnas biedri. Cita medija finansēšanā ir iesaistījiušies arī viesnīcas Hotel Bergs īpašnieks Justs Karlsons, biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, SIA L. J. Linen līdzīpašnieki Jānis un Līvija Kuļikovski, TietoEnator Alise līdzīpašnieks Arts Klints un citi.
Cits medijs neslēpa, ka uzņēmuma mērķis ir bizness, nevis labdarība. Izdodot žurnālu un veidojot portālu ir.lv, uzņēmums cer ar laiku pelnīt. To, cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, valdes priekšsēdētājs neatklāja. Aizbildinoties ar komercinformāciju, uzņēmuma vadība nevēlējās arī izpaust, cik bijusi pirmā žurnāla pašizmaksa. Pirmais šīs akciju sabiedrības izdotais žurnāls Ir iznāk šodien, tā cena ir 70 santīmu, tirāža 20 000 eksemplāru. Arī žurnāla elektroniskā versija būs par maksu.