Daudz daudz sīku skrūvīšu

Centrālā statistikas pārvalde par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu nosauc +2,0% pagājušajā gadā un +2,6% pagājušā gada pēdējā ceturksnī.

Gada beigas deva Latvijai daudzmaz pieklājīgu rādītāju uzreiz pēc tam, kad 2016. gada 3. ceturksnis bija beidzies ar nullei pārāk tuvajiem +0,3% vai +0,5% atkarībā no metodes, ar kādu uzņēmumu atskaišu dati ne vien saskaitīti, bet arī izlīdzināti.

IKP palēciens kārtējo reizi uzrādījās absolūti sinhrons inflācijai, lai ko statistiķi teiktu par to, ka IKP izrēķināts salīdzināmās cenās, ko cenu pieaugums nav ietekmējis.

IKP pieaugums rezumē to, par ko CSP ziņoja kopš šā gada pirmajām dienām, kad nāca klajā ar pagājušā gada novembra rūpniecības rādītājiem: «Visi japāņu un korejiešu, vāciešu un joprojām amerikāņu centieni ir izrādījušies niecība pret Latvijas autobūves izrāvienu par 46,6% gada laikā,» rakstīja Neatkarīgā 5. janvārī. Tas bija jāsaprot ne kā apgalvojums, bet kā jautājums, kāpēc mūsu autobūves produkti nav nekur redzami. CSP uz jautājumu atbildēja tā, ka rūpniecības decembra rādītāju aprakstā nomainīja novembra vārdu «automobiļi» pret diviem vārdiem «automobiļu detaļas». Par tām statistiķi patiešām zināja teikt, ka viena no to tapšanas vietām ir bijušā Liepājas gaļas kombināta ēkās ierīkotās metālapstrādes ražotnes. Tieši no turienes nākušie attēli rāda, kādas detaļas tur ražo, turklāt ražo visu diennakti, Līgo svētkus ieskaitot.