Pauls pret Pugačovu Jaunajā vilnī

© f64

"Kad biju Jaunajā vilnī, mani mēdza dēvēt par krievu līdzskrējēju, vai dieniņ, kas man bija jādzird! Taču tagad, kad esmu pateicis, ka no konkursa paeju malā, man liek justies gandrīz kā Latvijas interešu nodevējam," sarūgtināts teic Raimonds Pauls.

Bet Latvijas popkultūras mazo un rāmo dīķīti nekas tā nesaviļņo kā divi muzikāla novirziena konkursi ar dažādu emocionālo un politisko vēstījumu: Eirovīzija un Jaunais vilnis (JV). Pēdējā intrigu paspilgtināja Raimonds Pauls, paziņodams, ka vairs nebūšot konkursa žūrijas līdzpriekšsēdētājs. Un valstī sākās jezga.

Krutoja tusiņš

"Lēmums aiziet no Viļņa manī brieda jau sen," turpina Pauls, "bet daudzi nezin kādēļ domā, ka es esmu tā pasākuma saimnieks vai īpašnieks. Un ja es pēkšņi saslimstu? Kādam tik un tā vajadzēs būt manā vietā. Tagad sacelta neveselīga ažiotāža. Nu, eju prom! Nu un tad? Kādreiz bija Mikrofona aptauja, un es biju tās desmitkārtējais uzvarētājs. 11. reizē pateicu – paldies, es aizeju! Un es pareizi izdarīju, jo mana klātbūtne daudziem sāka krist uz nerviem."

Gadījums ar Jauno vilni gan ir cits. Raimonda Paula klātbūtne tur nevienam nekrita uz nerviem, tieši otrādi – viņš bija šā pasākuma galvenais zīmols. Protams, Krutoja kungs arī centās, viņš neapšaubāmi ir un paliek talantīgs komponists un viens no minētā pasākuma līderiem, taču viņam nesasniegt Paula harismu. Iespējams, tuvāk patiesībai ir Jaunā viļņa bijušā rīkotāja Marka Dubovska teiktais kādā intervijā: "Šim festivālam ir maz sakara ar jaunradi. Vienkārši kārtējais Igora Krutoja dzimšanas dienas svinētāju pompozais tusiņš." Tagad gan grūti pateikt, vai Krutojs pieskaņoja konkursu savai dzimšanas dienai, vai arī tas sanāca nejauši, taču bagātīgās dzimšanas dienas balles ar festivāla krutāko viesu piedalīšanos kļuva par Jaunā viļņa neatņemamu sastāvdaļu.

Lai arī puse latvju tautas sašutumā zīmogo Jauno vilni kā "krievu pasākumu, kurš mums nav vajadzīgs, jo mums ar savām pastaliņām pietiek", otra puse tautas tikpat kaismīgi to aizstāv, jo "ir labi, ka mūsu provincē vispār kaut kas notiek". JV noliedzēji satraucas par latviskuma zudumu Jūrmalā un par Paula "pārdošanos krieviem", savukārt atbalstītāji piesauc biznesa intereses, Jūrmalas bezmaksas reklāmas laiku Krievijas tālrādē un tūristu skaita palielināšanos. Pauls par "krievu ietekmi" tikai pavīpsnā: "Tas taču pilnīgi skaidrs, ka Jauno vilni rīko Maskava. Visi par to milzīgi satraucas. Bet kāpēc neviens neuztraucas par to, ka Rīgas Dinamo komanda tiek finansēta ar Krievijas naudu? Visi priecīgi – beidzot mēs varam skatīties īstu hokeju! Tā visa pamatā taču ir vistīrākais krievu kapitāls. Bet es tur neko sliktu neredzu: Krievija ir bagāta, tā var atļauties."

Pauls arī nesaprot, kāpēc daudziem ir pretenzijas pret miljonāriem, kuri ierodas uz Jaunā viļņa pasākumiem: "Uz kuriem šāda mēroga festivāliem gan neierodas miljonāri? Tieši tur jau arī notiek viņu tērpu un dārglietu parāde. Lai taču viņi tērē Jūrmalā savu naudu!" Jā, Jūrmalā uz Jauno vilni ir ieradušies ļoti bagāti cilvēki, piemēram, kompānijas Gazprominvestholding ģenerāldirektors, TV kanāla Muz-TV, izdevniecības čīģģ?šƒąķņĀ un futbola kluba Arsenal līdzīpašnieks Ališers Usmanovs, Alfa bankas prezidents Pjotrs Avens un citi miljonāri.

Būtisks jautājums gan ir tas, kā viņi izturas pret Latviju: ar cieņu vai bez tās. Ja runājam tikai par naudu, festivāla Jaunais vilnis dalībnieki un viesi atstāj pilsētā vismaz trīs miljonus latu ik gadu. Kāds kroga īpašnieks, kas negribēja sevi publiskot, izteicās, ka JV laiks ir "pļaujas laiks" un, pateicoties šim festivālam, kā arī koncertiem un pasākumiem, kas notiek ap šo festivālu, viņam ir iespēja izdzīvot tukšajā – ziemas – sezonā.

Pametīs vai nepametīs?

Par Jūrmalu kā konkursa norises vietu Paulam savs viedoklis: "Uzskatu, ka Jūrmalas vadītāji pēdējos 20 gadus neko nav darījuši, lai piesaistītu tūristu uzmanību. Jaunais vilnis faktiski bija vienīgais pasākums, kas kalpoja šādam mērķim."

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics atzīst: "Jūrmala daudz ko zaudēs, ja nebūs Raimonda Paula." Munkevics piebilst, ka Jaunais vilnis Jūrmalai ir nesamaksājama reklāma un atbalsts uzņēmējiem. Statistika liecina, ka 2002. gadā Jaunā viļņa laikā Jūrmalas viesnīcās mitinājās ap 6000 Krievijas tūristu, savukārt 2008. gadā – jau gandrīz 19 000 tūristu. Tāpat arī kopīgais tūristu skaits šajā vasaras periodā palielinājās divkārt – līdz 128 000 cilvēku. Taču Jūrmala neiztika arī bez skandāliem, kuri ir raksturīgi ne tikai Jaunā viļņa periodam, bet pielīp arī citiem pasākumiem, piemēram, Harley-Davidson motociklistu pērnā gada saietam: viesnīcnieki uzskrūvēja savu pakalpojumu cenas līdz tādam līmenim, ka tas noriebās pat miljonāriem, tāpēc viņi vienkārši devās nakšņot uz Rīgu.

Tā gan neizdarīja krievu popkultūras māte Alla Pugačova, kura, par spīti kosmiskajām cenām, tomēr apmetās viesnīcas Baltic Beach Hotel prezidenta apartamentos. Vai dīva pati maksāja par uzturēšanos šajos luksos? "Viņa nebūtu atbraukusi, ja viņai pašai nāktos maksāt par šo numuru. Diemžēl Alla Borisovna gribēja apmesties tieši šajā viesnīcā, un mēs esam seguši viņas izmitināšanās izmaksas," toreiz paskaidroja Krutojs. Ar Baltic Beach Hotel konkursa organizatori vairs nesadarbojas, kaut arī jau pērn Igors Krutojs atzina, ka viņam bijusi plašāk jāatver sava naudas "tumbočka". Kā būs šogad – vēl nav zināms. Runājot par viesnīcu īpašniekiem, Raimonds Munkevics teic, ka tas ir "viņu privātais bizness", taču "var mēģināt sakārtot" šo situāciju, kas faktiski ir diezgan absurda – Jūrmalas uzņēmēji vēlas, lai pilsētā būtu vairāk viesu, taču dara visu, lai viņu tur nebūtu.

Pirms pieciem gadiem Jūrmalas dome slēdza ekskluzivitātes līgumu ar Jaunā viļņa organizatoriem, bet šobrīd tāds vēl nav piedāvāts. Taču Igors Krutojs paziņoja: ja nebūs Paula, nebūs arī Jaunā viļņa. Jūrmalā nebūs. Protams, Krutoja kungs riskanti blefoja: Krievijas miljonāru publika, kas apmeklē Jauno vilni, diez vai būs ar mieru savus briljantus atrādīt, piemēram, Kazahstānā vai jebkur citur, jo Jūrmalas postpadomju šarms joprojām ir nevīstošs... Arī Munkevics apšauba Jaunā viļņa nodomus pamest Jūrmalu: "Katru gadu ir šīs runas par aiziešanu. Tā ir mārketinga sastāvdaļa."

Maestro atzīšanās

Kas nepatika Raimondam Paulam? Pirmām kārtām tās bija naudas lietas. "Manu vārdu vienkārši izmantoja. Tikai nejauši uzzināju, piemēram, par bērnu Jauno vilni: no dažu bērnu vecākiem tika ņemta nauda, lai viņu skolotāja it kā vienotos ar mani, lai es tos bērnus noklausos," Pauls ir sašutis. Vēl sāpīgāk viņam bija klausīties baumas par milzu naudām, ko viņam it kā maksā par piedalīšanos Vilnī. "Par sēdēšanu žūrijā man neko nemaksāja. Honorārs bija tikai par koncertnumuriem," teic Pauls.

Otrkārt – repertuārs un solisti. Pauls kā vienmēr uz skatuves vēlas redzēt jaunas sejas. "Gadu no gada Jaunajā vilnī toni uzdod veterāni. Bet ir arī otra puse – viņu vietā nav ko likt! Arī latviešu populārajā mūzikā nav izcilnieku, mums nav jaunu solistu, nav personību! Tad, kad tavā rīcībā ir milzīga nauda, tu, protams, vari rīkoties citādi. Bet tad, kad nav... Lūk, Aisha. Viņa Eirovīzijas atlasē centās, cik varēja. Pēc tam Saeimā visi, protams, metās virsū man: kā viņa tur bija ģērbusies, kā tur bija tas un šis! Un tad es teicu: vai mūsu valsts tam vieglajam žanram kaut ko ir devusi?! Neko! Nopietnajai mūzikai vēl kaut kas tiek dots, bet vieglajai – nekas. Tad nu viņi tur kuļas, kā var. Nav arī nekādu nopietnu konkursu, kuros piedalīties."

Par tādu diezin vai var uzskatīt Jauno vilni, jo dziedātāju atlases principi sāk kļūt komiski. Piemēram, šā gada Jūrmalas atlases kārtā tika izvirzīti četri kandidāti, kurus izvērtēs... Maskavā. Kaut kā neiecirtos: kāpēc Latvijas kandidāts konkursam Jaunais vilnis jāizvēlas Maskavai?! "Tas tieši norāda uz to, kas ir šā konkursa īstie saimnieki," teic Pauls, "un viņi izvēlēsies pēc savas gaumes un mentalitātes. Bet mums arī jāsaprot, ka paši ar saviem spēkiem mēs izdarīt neko nevaram. Vismaz pagaidām – ne."

Raimonds Pauls apgalvo, ka viņš savu aiziešanu no Jaunā viļņa nenožēlošot, turklāt "priekš manis atstumšanās periods sākās tad, kad tur parādījās... viena persona". Kā sauc šo personu? Pēc nozīmīgas pauzes Maestro atbildēja: "Viņu dēvē par mūzu."

Šī atzīšanās bija negaidīta: mūza, protams, ir Alla Pugačova, kuru nešaubīgi var dēvēt par Raimonda Paula dziedātāju – vismaz savulaik. "Tā ir pavisam cita lieta," skaidro Pauls, "dziedātāja un māksliniece viņa joprojām ir lieliska. Bet kāpēc viņai bija jākļūst par šā festivāla seju, par vadošo tēlu? Katru vakaru nākt ārā un uzdot toni, nu, tas ir diskutējams jautājums... Daļa jauno dziedātāju viņu nepieņem. Par to es pateicu arī Igoram Krutojam. Bet tās ir Jaunā viļņa iekšējās intrigas. Iespējams, Krievijas TV kanāli vispār nebūtu raidījuši šo pasākumu, ja tur nebūtu Pugačovas. Tie ir TV reitingi. Un tā "slavenā" Pugačovas prēmija... Ne jau no savas kabatas viņa to deva. Ja vispār deva."

Pauls un Kokle

Personāliju spiediens uz festivāla norisi notiek ne tikai mūzas Allas Borisovnas izskatā. Pašos konkursa pirmsākumos žūrijā sēdēja labi ja pieci vērtētāji. Nu jau tuvojas diviem desmitiem. "Šajā ziņā uz Krutoju tiek izdarīts visdrūmākais spiediens. Un kas tad tur par vērtētājiem? Viens otrs krievu dziedātājs uz žūriju atnāk piedzēries! Bet vēl kāds atļaujas katru mīļu brīdi uzsvērt: "Mi s Paulsom rešiļi!"* Katrs, kam nav slinkums, izmanto manu vārdu. Ko es par to esmu dabūjis? Apspļaudīšanu, neko vairāk. Vienīgais, kas man vēl rūp šajā konkursā, ir mūsu jaunie izpildītāji. Un es viņus atbalstīšu – tāpat kā jebkurš cits atbalsta savējos."

Raimonds Pauls piebilst, ka tagad viņš nodarbojoties ar to, kas pašam patīk, proti, ar mūzikas rakstīšanu. Patlaban top mūzika izrādei Nacionālajā teātrī. "Tā būs izrāde par mūsu jaunību, un galvenā varone būs bohēma, bet galvenais varonis – leģendārais mākslinieks Leo Kokle," viņš atklāj. Lai arī kā būtu, iekarsušajiem strīdniekiem "par un pret" Jauno vilni vajadzētu atslābt, jo par šo festivālu ir arī svarīgākas lietas, kaut gan nevar noliegt to, ka šis notikums – pat ar visiem mūzikas veterāniem, kas dzied (plāta muti) pilnas fonogrammas pavadījumā – ieguvis milzu popularitāti. Jāpiebilst – gan pozitīvu, gan negatīvu. Bet varbūt patiesība slēpjas apgalvojumā: kamēr par Jauno vilni runās, tikmēr tas velsies pāri Jūrmalai un Latvijai.

*Mēs ar Paulu izlēmām – krievu val.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais