Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu iztiesājot apelācijas instancē, apsūdzības vairs nevar grozīt uz smagākām, taču lietā noskaidroto jauno informāciju prokuratūra var izmantot citos procesos, šovakar intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Viens pret vienu" sacīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.
Jautāts, vai, piemēram, pamatojoties uz liecībām digitālās televīzijas krimināllietā, varētu celt apsūdzības pret ekspolitiķi Andri Šķēli, Stukāns atzina, ka tas ir nokavēts, jo apelācijas instances tiesā prokuratūra nevar grozīt apsūdzību uz smagāku, tā var tikai mīkstināt savu pozīciju. "Bet visu, kas tiek fiksēts iztiesāšanas gaitā, prokuratūra var izprasīt no tiesas un izmantot citos procesos, ja tā saskata šeit ziņas, kuras var izmantot citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai," sacīja Stukāns, kurš pats pirmajā instancē iztiesāja digitālās televīzijas lietu.
Stukāns atturējās sniegt konkrētu atbildi uz jautājumu, kādi varētu būt iemesli tam, ka digitālās televīzijas lietā apsūdzētie apelācijas instancē nāk klajā ar jauniem faktiem par iespējamām Šķēles interesēm projektā, taču viņš atgādināja, ka otrā instance lietu skata tikai saņemto apelācijas sūdzību vai apelācijas protesta robežās, līdz ar to šinī gadījumā aizstāvība acīmredzot vēlas panākt vai nu apsūdzēto attaisnošanu, vai arī jaunu faktu nākšanu gaismā, kas varētu tikt izmantoti sodu pārskatīšanai.
Taujāts, vai ir pārliecināts, ka digitālās televīzijas lietā notiesājis visas no noziedzīgo darbību veikšanas labumu guvušās personas, Stukāns atgādināja, ka no šīs lietas ir izdalīts arī cits process, kuru joprojām izmeklē prokuratūra, un tas vien jau liecina, ka, iespējams, visas personas pie atbildības vēl nav sauktas. "Andra Šķēles patiesā loma šajā procesā netika noskaidrota līdz galam, jo pret viņu nebija apsūdzības," skaidroja Stukāns, taču tiesnesis uzsvēra, ka starp pirmajā instancē notiesātajiem bija arī patiesie labuma guvēji - personas, kuras guvušas labumu, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Intervijā LTV Stukāns pauda nožēlu par ilgajiem tiesu procesiem Latvijā, taču vienlaikus atzīmēja, ka pēdējā laikā mūsu valstī ir darīts daudz, lai šo problēmu risinātu. Liela problēma esot ar tiesiskās palīdzības lūgumiem, jo ārvalstu tiesībsargājošās iestādes tos izskata pavisam gausi un uz operatīvu sadarbību bieži var necerēt.
Kā vienu no būtiskiem iemesliem, kāpēc plašu rezonansi guvuši kriminālprocesi nereti noslēdzas bez rezultāta, Stukāns minēja izmeklētāju vājo profesionālo sagatavotību. Pēc tiesneša teiktā, kļūda tika pieļauta, savulaik likvidējot Latvijas Policijas akadēmiju, kurā jaunos policistus un prokurorus sagatavoja patiesi spējīgi pasniedzēji.