Tieslietu ministrija (TM) plāno tuvākajās nedēļās tālākai skatīšanai Ministru kabineta komitejā (MKK) virzīt sejas aizsegšanas ierobežošanas likumprojektu, pastāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Viņš norādīja, ka iebildumi ir saņemti no partijas "Vienotība" pārstāvju vadītajām atsevišķām ministrijām, tomēr politiķis uzsvēra, ka likumprojekts tiks virzīts tālāk, jo tā anotācija ir "gana spēcīga", tāpat papildus jāņem vērā vairāku Eiropas valstu pieredze, kuras jau ir pieņēmušas šādu lēmumu vai arī virzās uz sejas aizsegšanas ierobežošanu.
Tieslietu ministrs prognozē, ka piedāvātajām izmaiņām būs vairākuma atbalsts gan valdībā, gan Saeimā. Sagatavotajā piedāvājumā vēl tiks saskaņotas atsevišķas drošības jautājumu nianses, kā arī apkopota jaunākā Eiropas valstu pieredze šajā jautājumā. Kā piemērus Rasnačs minēja arī šī jautājuma skatīšanu Bulgārijā, Austrijā, tāpat šis jautājums ir aktualizēts Igaunijā.
Tieslietu ministrs uzsvēra, ka attiecīgās izmaiņas nekādā veidā neierobežos ticības brīvību un ka izmaiņas nebūs pārspīlētas un būs samērīgas.
Pēc likumprojekta izskatīšanas MKK likumprojekts var tikt nosūtīts tālākai skatīšanai valdībā. Ministru kabinets tad varētu lemt par normatīvā akta projekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.
Jau ziņots, ka TM pēc ilgākas saskaņošanas rudenī valsts sekretāru sanāksmē iesniedza likumprojektu, kas paredzēs ierobežotu seju aizsedzoša apģērba valkāšanu publiskās vietās, vienlaikus paredzot vairākus izņēmumus, kad attiecīgais ierobežojums netiktu piemērots.
Kā pamato ministrija, normatīvā akta projekts tapis, lai nodrošinātu "vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu".
Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka publiskā vietā būs aizliegts aizsegt seju, izņemot atsevišķus gadījumus. Par publisku vietu likuma izpratnē tiks uzskatīta jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kas par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.
Par publisku vietu likumprojekta izpratnē nebūs uzskatāmi dievnami, lūgšanu telpas, kā arī telpas, kur notiek reliģiskā darbība.