Vismaz 300 mirušo plus Valsts kasei garām aizgājuši 60 miljoni eiro. Tā ir cena, kas samaksāta par politisko intrigu dēļ 2012. gadā apturēto ātruma radaru ieviešanas projektu. Tikai tagad noslēgumam tuvojas jauns konkurss par pārvietojamo radaru iegādi. Tādējādi vismaz pieci gadi pa tukšo.
Ātruma mērierīču darba efektivitāti netieši atspoguļo satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. 2015. gadā tie bija 187, pagājušajā - 157. Ceļu policijas priekšnieks Normunds Krapsis vērtē, ka samazinājums ir nozīmīgs - Rīgā un Rīgas reģionā, kur satiksmes intensitāte ir visaugstākā - pat 33%. Un, lai gan vidējais ātrums valstī vēl būtiski nav krities, pie melnajiem punktiem izvietoto stacionāro radaru perimetrā nāves vairs netiek konstatētas. Lielāka ietekme uz autovadītāju disciplinēšanu ātruma ziņā būtu pārvietojamajiem radariem, par kuru klātbūtni neliecina speciālas ceļa zīmes. Tos ir grūtāk pamanīt, atrašanās vietas nepārtraukti tiek mainītas. Taču šāds pārvietojams aparāts policijas rīcībā ir tikai viens, otrs salūzis, jaunu nav.
Aizmugures vietā enkurs
Jāpaskaidro, ka ātruma pārsniegšana nav galvenais satiksmes negadījumu cēlonis. Avārijas izraisa neuzmanība, nogurums, pļāpāšana pa tālruni, apzināts risks. Taču pie lielāka ātruma smagākas ir sekas. Tas nozīmē, ja ātrums kristos - vairāk cilvēku izdzīvotu, bet izdzīvojušo gūtās traumas būtu vieglākas. Konkurss Par pārvietojamo tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ar datu failu eksporta funkciju iegādi izsludināts jau pērnvasar, taču pagaidām tālāk par nepārtrauktu nolikuma grozīšanu un paskaidrojumu sniegšanu uz potenciālo piegādātāju jautājumiem Iekšlietu ministrijas komisija nav tikusi. Krapsis stāsta, ka pašlaik atlikuši divi kandidāti un tuvākajā laikā tiks paziņots uzvarētāja vārds. Tālāk, iespējams, sekos pārsūdzības. Radaru iegādei plānotā summa ir vairāk nekā 670 tūkstošu eiro. Naudas varētu pietikt kādiem 15 līdz 20 radariem.
Pašlaik ātruma kontroles sistēma faktiski tiek būvēta no nulles, kaut gan 2012. gadā tāda jau pastāvēja. Tiesa gan, izpildījums nebija īpaši veiksmīgs un cieta fiasko. Pirmkārt, uzņēmēji, kā arī Iekšlietu un Satiksmes ministrijas nepiedodami pavirši izturējās pret sabiedrisko attiecību nozīmi projektā, kas ietekmē faktiski ikvienu satiksmes dalībnieku. Sabiedrības nostāja bija izteikti negatīva plus politiskais atbalsts projektam pastāvēja tikai uz papīra. Gada laikā tas tika mērķtiecīgi nogremdēts. Vienā mirklī radaru ieviesēja Vitronic Baltica un partneri politiskā aizmugure kļuva par enkuru. Stājoties iekšlietu ministra amatā Rihardam Kozlovskim, vienas dienas laikā tika izlemts pārtraukt valsts sadarbību ar privāto partneri, un sākās piecu gadu pauze, kas turpinās joprojām - ar visām no tā izrietošajām sekām. Pārāk lielu mirstību uz ceļiem un neiekasētu naudu, ko varētu ieguldīt atpakaļ satiksmes drošībā.
Bez cigāriem un konjaka
Uzņēmums tika atzīts par maksātnespējīgu, taču vēl joprojām administratora kontā iekrīt kāds tikai tagad beidzot nomaksāts sods par ātruma pārsniegšanu 2012. gadā. Sergejs Borisovs toreiz bija uzņēmuma valdes loceklis. Projekta izgāšanos viņš vērtē kā vairāku neveiksmīgu faktoru sakritību. Pieredzes trūkums, Krājbankas kraha dēļ iesaldēti apgrozāmie līdzekļi, neveiksmīgas sabiedriskās attiecības. Uzņēmuma ienākumi bija tieši saistīti ar uzliktajiem sodiem. 35% uzņēmumam par darbu, pārējais valstij. Taču no ministrijas puses bija jaušama izteikta nevēlēšanās sadarboties. Policijā mētājās desmitiem tūkstošu autovadītāju neizsūtītu protokolu. Arī radaru tolerances līmenis tika regulēts līdz pat plus 20 kilometriem stundā, un mīļā miera labad policija nemaz nevēlējās, lai radari tiktu likti vietās, kur satiksme ir intensīva un ātrums tiek būtiski pārkāpts. Rezultātā daudzi radari stāvēja pa tukšo. Noķer vienu mašīnu, un tā pati izrādās ātrā palīdzība. Tikmēr vidējais ātrums uz ceļiem atkal auga un pēc radaru aizvākšanas vispār uzšāvās kosmosā. Tāpat kā līķu skaits.
Eksperts satiksmes uzraudzības jautājumos, kādreizējais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš par pagātnē pieļautajām politiķu kļūdām var runāt brīvāk. Viņa skatījumā, pārtraukt jau izveidotas un strādājošas sistēmas darbību toreiz bija kļūda. Ja radari paliktu, bojāgājušo skaits pašlaik valstī būtu zem simta. Viņš lēš, ka, neskaitot sodos neiekasēto naudu, piecu gadu bezdarbība ātruma kontrolē Latvijai ir izmaksājusi vismaz 300 dzīvību. Tieši pārvietojamie radari nodrošina lielāko efektu satiksmes bremzēšanā, un tieši tādu mums nav. Vesels posms ir izpalicis - pieci gadi. Turklāt esot jāņem vērā fakts, ka radariem bija arī ietekme uz korupciju. Kastei ar elektroniku neviens nemēģina iesmērēt kukuli. Ne velti līdz ar radaru projekta ieviešanu teju puse ceļu policistu no darba tika atlaisti, un zinātāji mēļo, ka viņu kabinetos vairs nesmaržoja dārgi cigāri un atvilktnēs neglabājās labs konjaks.
Pusfabrikāti bez pielietojuma
Zivtiņa skatījumā, muļķīgākais, ka toreiz, pārtraucot sadarbību ar Vitronic, netika pārņemta faktiski jau sagatavota infrastruktūra un radaru apkalpošanas sistēma. Stacionārajiem radariem tieši atrašanās vietas saskaņošana ir tā sarežģītākā un laikietilpīgākā procedūra - jāvienojas ar zemes īpašnieku, ar komunikāciju turētāju, ar būvvaldi. Tas arī bija viens no projektu bremzējošiem faktoriem. Taču vairāki desmiti sagatavotu vietu tā arī palikušas neizmantotas, kaut gan izvēlētas saskaņā ar policijas norādēm un melno punktu kartes analīzi.
Tagadējais stacionāro radaru ieviesējs Ceļu satiksmes drošības direkcija vecās iestrādes nevarēja pārņemt juridisku šķēršļu dēļ. Iestādes pārstāvis Jānis Aizpors skaidro, ka maksātnespējas dēļ uzņēmuma īpašumi bija apķīlāti un attiecīgi iegādāties tehnikas uzstādīšanai sagatavotās vietas nebija iespējams. Uz Salu tilta esošās radaru būdas stāv tukšas.
Droši vien arī vēlēšanās krāmēties ar visu šo veco stāstu nevienam nav. Tāpēc pašlaik uz Latvijas ceļiem darbojas vien 40 stacionāro fotoradaru un tikai viens pārvietojamais.
***
Fotoradaru darbības rezultāti
Stacionārie fotoradari
2016. gadā
• 97 257 protokoli - lēmumi. Kopējā uzliktā naudas soda summa - 3 746 001 eiro, samaksāts - 2 472 291 eiro.
• Visvairāk pārkāpj amplitūdā no 11 līdz 20 km/h - kopējais pārkāpumu skaits 73 840 jeb 73% no visiem fiksētajiem pārkāpumiem.
• No 21 līdz 30 km/h - pārkāpumu
skaits 22 699 jeb 23%.
• Lielākais fiksētais braukšanas ātrums: apdzīvotā vietā - 122 km/h, neapdzīvotā vietā - 187 km/h.
2017. gadā (dati uz 16.02.2017.)
• 43 540 protokolu - lēmumu par kopējo summu 1 913 980 eiro, apmaksāti - 748 185 eiro.
***
Pārvietojamie fotoradari
2016. gadā
• 31 254 protokoli - lēmumi par kopējo summu 1 242 360 eiro. No tiem samaksāti - 962 210 eiro.
• Visvairāk pārkāpj amplitūdā no 11 līdz 20 km/h. Kopējais pārkāpumu skaits - 14 642 jeb 47% no visiem fiksētajiem pārkāpumiem.
• No 21 līdz 30 km/h - pārkāpumu skaits 12 246 jeb 39%.
• Lielākais fiksētais braukšanas ātrums: apdzīvota vietā - 148 km/h. Neapdzīvotā vietā - 194 km/h.
2017. gadā (dati uz 24.02.2017.)
• Sastādīti 3539 protokoli - lēmumi par kopējo summu 147 445 eiro. No tiem apmaksāti 53 595 eiro.
Dati: Valsts policija
***
Stacionārie
Dati: Valsts policija (2016. gads)
97 257 protokoli - lēmumi. Kopēja uzliktā naudas soda summa - 3 746 001 eiro, samaksāts - 2 472 291 eiro.
Pārvietojamie
31 254 protokoli - lēmumi par kopējo summu 1 242 360 eiro. No tiem samaksāti - 962 210 eiro.