Zivrūpniecības nozarei zudušas cerības atsākt eksportu uz Krieviju

Zivrūpniecības nozarē šis gads solās būt līdzīgs iepriekšējam un nekādi uzlabojumi nav gaidāmi, prognozēja zivju konservu ražotāja "Gamma-A" valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis

"Uzlabojumi, visticamāk, nav gaidāmi, jo lielākais eksports zivju konservu ražotājiem bija uz Austrumiem. Drīzumā tiks slēgts arī Kirgizstānas tirgus, kamdēļ nozare zaudēs vēl daļu realizācijas apmēra, taču jaunu tirgu apguve to kompensēs. Tāpēc kopumā šis gads zivrūpniecības nozarē būs ļoti līdzīgs iepriekšējam gadam," aģentūrai LETA sacīja Lejietis, atgādinot, ka 2016.gadā nozares apgrozījums kritās, salīdzinot ar 2015.gadu, kad Austrumu tirgos vēl bija kādas iespējas. Latvijas zivrūpniecības nozare aktīvi strādā pie Krievijai alternatīviem tirgiem, bet tas ir lēns process un realizācijas apmēri jaunapgūtajos tirgos ir nesalīdzināmi mazāki nekā Krievijā.

Viņš arī atzina, ka nozarei pilnībā zudušas cerības pārskatāmā laikā atsākt eksportu uz Krieviju. "Laikam ritot, kļuvis skaidrs, ka tas ir slikts partneris jebkurā rakursā un ne rīt, ne parīt nekas tur neuzlabosies," atzina Lejietis, piebilstot, ka daudzi nozares dalībnieki mēģina pārorientēties uz produkcijas realizāciju Rietumu tirgos.

Vienlaikus "Gamma-A" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka konservu ražotājiem Rietumu tirgos nav viegli realizēt produkcijā atšķirīgo patēriņa īpatnību dēļ. Izņēmums ir zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela", kuram Rietumu tirgos ir jau ilggadējas iestrādes. ""Karavela" kopš laika gala ir bijusi stipra, realizējot Atlantijas grupas zivis, un turpina šo segmentu attīstīt. Viņi ir bijuši spiesti daudz ātrāk to visu sākt attīstīt un viņiem panākumi apgrozījuma ziņā ir nesalīdzināmi lielāki nekā citiem konservu ražotājiem," teica "Gamma-A" valdes priekšsēdētājs.

Lejietis pieļāva, ka daļa konservu ražotāju šogad varētu arī pārtraukt savu darbību. "Arī iepriekš bijušas kompānijas, kas ir apstādinājušas savu darbību. Tas nav obligāti jāsaista ar maksātnespēju vai bankrotu, nebūt nē. Ja kompānijai ir pietiekami stabils finansiālais stāvoklis, nav lielu saistību, tā var izlemt apstādināt darbību. Taču tad kompāniju pamet darbinieki, sadaloties četrās grupās - daļa aiziet pensijā, daļa atrod citu darbu, daļa aizbrauc uz ārzemēm un vēl daļa nedara neko. Pēc kaut kāda laika, kad darbība atsākta, atgūt atpakaļ izdodas tikai kādus 20% darbinieku," pārdomās dalījās Lejietis.

Jau vēstīts, ka Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" 21 Latvijas uzņēmumam liedzis tiesības eksportēt uz Krieviju, izslēdzot tos no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Vēl 44 Latvijas uzņēmumiem piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Pagaidām eksports uz Krieviju atļauts deviņiem Latvijas uzņēmumiem - diviem gaļas ražotājiem, pieciem piena ražotājiem, vienam zivju miltu ražotājam un vienam dzīvnieku zarnu pārstrādātājam. Kā norāda PVD, gadījumā, ja situācija ar eksportu uz Krieviju nemainīsies, tas ir laika jautājums, kad arī tie no saraksta tiks izslēgti.

Tāpat vēstīts, ka, saskaņā ar 2014.gadā Krievijas ieviesto Eiropas Savienības (ES) pārtikas preču embargo, daudziem Latvijas uzņēmumiem produkcijas eksports tika liegts un līdz šim nav atjaunots.

Ziņots arī, ka Krievija 2014.gada 7.augustā noteica embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES un ASV. Aizliegums attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, saldētām zivīm un piena produktiem. Savukārt 2015.gada jūnijā tika noteikti ierobežojumi arī Latvijā ražoto zivju konservu ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.