Atlūguma pamatojums. Slokenberga neredz iespēju vadīt slimnīcu VM nostājas dēļ

© F64

Līdz šim nav bijis neviena veselības ministra, kas neuzskatītu par savu pienākumu nomainīt lielāko Latvijas slimnīcu vadītājus, un kā vienmēr galvenais arguments ir izskanējis – persona neprot labi pārvaldīt ārstniecības iestādi. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca nav izņēmums, un, visticamāk, izplatītā informācija par Valsts kontroles konstatētajām problēmām ir tikai iegansts, lai veiktu amatpersonu pārbīdes.

Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis (bijušais slimnīcas vadītājs) Viesturs Boka atlūgumus iesniedza ceturtdien no rīta slimnīcas darbinieku ārkārtas sanāksmē. Veselības ministrija (VM) šo informāciju sākotnēji izplatīja kā sausu faktu, taču pēcāk, kad publiski kļuva zināms A. Slokenbergas viedoklis par atkāpšanās iemesliem, ministrija paziņoja: Rīgas Austrumu slimnīcas finanšu un resursu pārvaldība nebija efektīva, līdz ar to vadība tiktu atstādināta, pat ja paši neatkāptos.

Slokenberga norāda, ka viņa neredz iespēju turpināt vadīt slimnīcu pašreizējās VM nostājas dēļ. Kā Latvijas lielākās slimnīcas vadītāja viņa ministres uzmanību vērsusi uz universitāšu slimnīcu kritisko stāvokli un faktu, ka to pastāvēšana ir apdraudēta. Mediķu atalgojuma jautājums, noslodze, resursu trūkums, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība - šie ir jautājumi, kuriem no Veselības ministrijas nav sagaidīts risinājums. A. Slokenberga saka vēl skarbāk: ministrija šos jautājumus nevēlas risināt.

Savukārt VM norāda, ka slimnīcas vadības nepietiekami aktīva rīcība vai nepārdomāti lēmumi ir būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus. 2015. gadā ir samazinājušies slimnīcas zaudējumi, taču, kā uzsver VM, tas nav bijis saistīts ar vadības panāktajiem uzlabojumiem, bet gan ar papildu finansējuma piešķiršanu. VM sniedz datus, ka 53 procenti no visām Rīgas Austrumu slimnīcas telpām netiekot izmantotas ārstniecības procesam un to uzturēšanai nelietderīgi izlietoti vismaz 115 000 eiro gadā. Veselības ministre Anda Čakša arī atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā slimnīcas vadība esot atzīta par neefektīvu. Vispār šo ziņojumu Valsts kontrole pabeigs pēc vairākiem (!) mēnešiem, un revīzijas praktiski vienmēr ir pietiekami kritiskas. Nesen Valsts kontrole publiskoja ziņojumu, kurā asi kritizēts pašas Veselības ministrijas, kā arī ģimenes ārstu darbs, analoģiski - vai bija jādemisionē veselības ministrei? Tomēr par to varēs runāt, tiklīdz būs pieejams pilnīgs revīzijas teksts.

Ministre norāda, ka Rīgas Austrumu slimnīca ir viena no stratēģiski svarīgākajām slimnīcām, «kurai ik dienas jānodrošina veselības aprūpe lielam pacientu skaitam». Taču lielās slimnīcas ir svarīgas arī ministriem kā politiskām figūrām, jo no to darba nereti ir atkarīgas ministra iespējas īstenot vai - gluži pretēji - pazaudēt prioritātes. Viena no A. Čakšas prioritātēm ir onkoloģija, savukārt Rīgas Austrumu slimnīca ir lielākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs šajā jomā, un tas, cik veiksmīgi slimnīca īstenotu reformas, atstāj iespaidu uz ministra tēlu.

A. Slokenberga vadīja Austrumu slimnīcu tieši divus gadus, pirms tam bija valdes locekle. Viņa slimnīcas vadībā nomainīja ilglaicīgo slimnīcas vadītāju V. Boku, kas 2015. gadā arī atkāpās no amata. Uz valdes priekšsēdētāja amatu tiks rīkots konkurss, bet pašlaik slimnīcas vadībā ir divi valdes locekļi - Arturs Bērziņš un Kaspars Plūme.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.