Virsstundas Latvijā strādā aptuveni 29% strādājošo, piemaksas par tām grib samazināt

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst iecerei samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem.

Kā aģentūrai LETA norādīja LBAS vadītājs Egils Baldzēns, virsstundas Latvijā strādā aptuveni 29% strādājošo, un pieņemot, ka viņi, piemēram, saņem minimālo algu, ietekme uz šo darbinieku algām vien būtu ap 60 miljoniem eiro gadā. Samazinoties atalgojumam, ciestu arī pašvaldību, sociālais un valsts budžets, jo saruktu arī nomaksāto nodokļu apmērs.

Baldzēns arī norādīja, ka virsstundas ir tikai ārkārtas gadījums, kurš nedrīkst notikt regulāri. Tomēr, ja šāda situācija gadās, tad darbiniekam par to arī ir jāsamaksā.

LBAS vadītājs arī uzsver, ka arodbiedrībām nebūtu iebildumu pret piemaksas samazināšanu, ja algas būtu tādas, kā, piemēram, Zviedrijā vai Īrijā, jo arī tad 50% liela piemaksa ir lielāka nekā Latvijā 100% piemaksa. "Runa nav par procentiem, bet eiro," rezumēja Baldzēns.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

LM iecerējusi, ka turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Šobrīd Darba likums paredz, ka piemaksa 100% apmērā ir jāmaksā, jau sākot no pirmās virsstundas.

Ministrijā skaidro, ka ārvalstu investoru padome Latvijā savās rekomendācijās ir minējusi, ka, lai veicinātu darba devēju konkurētspējas uzlabošanos un uzņēmējdarbības vides attīstību, ieteicams samazināt piemaksu apmēru par virsstundu darbu līdz 50% no darbinieka algas. Tādejādi Latvijas tiesiskais regulējums būtu līdzīgs kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - tiesiskajam regulējumam par virsstundu darba apmaksas apmēru, kas ir apliecinājis sevi kā ekonomiski pamatots un efektīvs instruments darba devēja un darbinieka interešu līdzsvarošanā.

Lai arī jautājums vairākkārt tika diskutēts gan Darba lietu trīspusējās sadarbības padomē, gan Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, vienošanās starp Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un LBAS par virsstundu apmaksu netika panākta.

Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām plānots saglabāt spēkā esošo piemaksas apmēru, kas ir 100% no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.