Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdes dalībnieki visu Latvijas pensionāru vārdā kategoriski pieprasa par valsts prioritāti noteikt pensionāru nabadzības pieauguma apturēšanu un no nākamā gada daļu valsts budžeta pieauguma novirzīt pensionāru ienākumu straujākai palielināšanai.
Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Latvijas Pensionāru federācija savā kārtējā sēdē, un pensionāru prasības ietvertas īpašā rezolūcijā. «Pieaugot dzīves dārdzībai, pensionāru dzīves līmenis turpina pazemināties, un pensiju indeksācija pašreiz nespēj nodrošināt pensionāru ienākumu pieaugumu līmenī, kas saglabātu iespēju iegādāties preces un pakalpojumus un apmaksāt paaugstinātos nodokļus,» teikts rezolūcijā. Pēdējos desmit gados līdzekļi pensionāru situācijas uzlabošanai no valsts pamatbudžeta nav piešķirti, bet ekonomiskās krīzes gados valsts pamatbudžetam piekritīgi izdevumi - piemaksas pie pensijām - tika veikti no sociālās apdrošināšanas budžeta pensiju fonda uzkrājuma, samazinot to gandrīz miljona eiro apmērā, norāda pensionāri. Visu Latvijas pensionāru vārdā sanāksmes dalībnieki pieprasa rīkoties, lai apturētu pensionāru nabadzības pieaugumu. Rezolūcijā uzsvērts, ka pašlaik steidzamu risinājumu prasa vairāki pensionāriem nozīmīgi jautājumi - piemaksas pie pensijām par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim palielināšana, pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana un citi, kas prasa papildu līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Pensionāri nevar ilgstoši gaidīt uz valdības solījumu izpildi, jo ar katru gadu pieaug to pensionāru skaits, kuru ienākumi kļūst mazāki par nabadzības riska līmeni valstī, un, turpinoties dzīves dārdzības pieaugumam, pensionāru dzīves līmenis turpina kristies.
Viens no jautājumiem, ko pieprasa risināt seniori, ir pensiju neapliekamais minimums. Jelgavas pensionāri aprēķinājuši, ka no 2006. gada, kad tika noteikts šāds minimums, inflācijas koeficients ir bijis 47,6 procenti. Šā gada janvārī pensijā aizgājušam pensionāram nodokli sāk ieturēt no pensijas 235,01 eiro, kas pēc pirktspējas uz 2006. gada 1. janvāri atbilst 123,14 eiro. Nodoklis tiek ieturēts no daudz zemākas pēc pirktspējas pensijas, nekā to ieturēja 2006. gadā. Ja šī summa tiktu palielināta par inflācijas koeficientu, tad pensiju neapliekamais minimums šā gada janvārī būtu 346,86 eiro. Indeksācijas koeficienti pilnībā nenosedz visu inflācijas koeficienta radīto ienākumu samazinājumu. Labklājības ministrs Jānis Reirs norādījis, ka pensionāru neapliekamo minimumu varētu palielināt līdz 450 eiro. Savukārt no uzņēmēju puses izskanējis viedoklis, ka šis minimums varētu būt 500 eiro, un, pēc Finanšu ministrijas datiem, tas attiektos uz 96 procentiem pensionāru. Pašlaik Finanšu ministrija izvērtē iespējas mainīt nodokļu politiku, kur viens no jautājumiem būs arī neapliekamais minimums.
Tomēr pensionāriem, kuriem pensija ir zemāka par 235 eiro, neapliekamā minimuma izmaiņas neko daudz nemainītu, tāpēc vēl viena svarīga pensionāru prasība ir palielināt pensiju piemaksas un mainīt indeksācijas kārtību tā, lai ieguvēji būtu seniori ar lielu darba stāžu, bet nelielu pensiju. Pensionāri uzskata, ka arī piemaksu pie pensijas, kas noteikta 2009. gada 1. janvārī un ir viens eiro par katru darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, «ir apēdusi» inflācija.
