Latvijas pasts izpletīsies
«Mēs nedrīkstam palaist garām e-komercijas vilni. Jātur roka uz pulsa, lai mēs maksimāli daudz no šī segmenta paņemtu,» saka Latvijas pasta (LP) valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
Pircēju pārvietošanās no lielveikaliem uz interneta veikaliem ir kā salmiņš, pie kura LP pieķerties. Bez tā pastam būtu jāgrimst aizvien dziļākos zaudējumos, ko nosaka Latvijas iedzīvotāju skaits, izvietojums, ierobežotā maksātspēja un skaita samazināšanās. Lietas būtība ir tā, ka LP kā valsts uzņēmums un valsts uzdotu funkciju veicējs nedrīkst samazināt savu apkalpoto teritoriju un apkalpošanas intensitāti atbilstoši aprēķiniem par to, kā ieņēmumiem pārsniegt izdevumus. Valsts ir noteikusi vairāk nekā 250 dažādus pasta pakalpojumus, kas LP jāsniedz par valsts regulētiem tarifiem. Lai šāda konstrukcija varētu pastāvēt, valsts piemaksā LP vismaz par preses izdevumu izplatīšanu laukos. Valsts iestādes, kuru priekšgalā nostājusies Finanšu ministrija, regulāri pārmet LP, ka tas draud pārvērsties no uzņēmuma par kārtējo iestādi, kas veic noteiktus darbus uz valsts budžeta rēķina, un tādējādi samazināt jau esošajām budžeta iestādēm pieejamo finansējumu. Šādu pārmetumu izraisītās spriedzes izlādēšanai tiek lietota LP vadītāju nomaiņa, padarot M. Vilcānu par astoto LP valdes priekšsēdētāju pēdējos desmit gados. LP viņš pārņēma pagājuša gada aprīlī pagaidu vadītāja statusā un 1. augustā ieguva vadītāja pilnvaras uz pieciem gadiem. Vakar viņš atskaitījās par paveikto satiksmes ministram Uldim Augulim un par to saņēma publiski izteiktu atzinību no ministra.
Desmit gadu periods sākās tad, kad Latvijas iedzīvotāji vēl stājās milzīgās rindās, tiklīdz viņu tuvumā tika atvērts kārtējais lielveikals. Tagad daudzi no veikaliem un to ēku apsaimniekotājiem piedzīvo grūtības, ko nosaka ne vien iedzīvotāju skaita samazināšanās, bet arī pārvietošanās uz interneta veikaliem visā pasaulē. Tie ļauj pašiem pircējiem fiziski nepārvietoties, ja preces viņiem piegādā pastnieki. LP kā lielākais sūtījumu piegādātājs valstī pērn piegādājis 40 miljonus sūtījumu, tai skaitā sešus miljonus starptautisko sūtījumu, kuru skaits gada laikā pieaudzis par 2,3 miljoniem vienību. Interneta veikalos pirkto preču kustības īpatnības dod LP iespēju pārvērst šo kustību no glābējsalmiņa par īstu baļķi atkarībā no tā, cik efektīvi strādās LP sūtījumu šķirotava līdzās Rīgas lidostai. Rīgas novietojums Baltijas centrā un LP šķirotavas atrašanās dažus simtus metru no lidlauka skrejceļa padara to par potenciālo sākuma punktu preču piegādei vismaz pa trijām Baltijas valstīm, taču tam nepietiek ar darbu tikai šķirotavā. Atzinības vērti ir tādi LP sasniegumi kā sadarbība ar Lietuvas pastu, Statoil (CircleK) degvielas uzpildes staciju izmantošana par sūtījuma izsniegšanas punktiem (izsniegto sūtījumu skaita pieaugums par 772% gada laikā!) un pastnieku darba organizēšana tā, lai ieinteresētu viņus nodot sūtījumus klientiem vienā piegājienā.
LP kopumā pērn strādājis ar 62,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas 2015. gada rādītāju pārsniedz par 3%. Arī uzņēmuma peļņai jābūt lielākai par 3,2 miljoniem eiro, cik tika iegrāmatots 2015. gadā. Precīzā peļņas rādītāja noskaidrošanai vēl vajadzīgs laiks, kamēr tiks pabeigti savstarpējie norēķini starp gandrīz diviem simtiem pasaules valstu pasta uzņēmumu, kuri sniedz cits citam pakalpojumus starptautisko sūtījumu veikšanā.
Viens no pārmetumiem iepriekšējai LP valdei bija tāds, ka daļa no pelņā ieskaitītajiem 3,2 miljoniem eiro cēlušies no investīciju apturēšanas. Tika norādīts, ka tas apdraud LP gatavošanos brīdim, kad Latvijai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām būs jāpielīdzina valsts uzņēmums visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri Latvijā sniedz kādu no pasta pakalpojumiem. U. Augulis vakar nosauca šā gada jūliju par termiņu, līdz kuram valstij jātiek skaidrībā par ES prasību izpildi pasta nozarē.