Latvijas luterāņu baznīcai grūtības maksāt algu mācītājiem
"Arī baznīca ir nokļuvusi krīzē, jo tērēja vairāk naudas nekā tai bija," saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Rīgas iecirkņa prāvests Linards Rozentāls. Viņš savu sakāmo attiecina uz centralizēto Garīdznieku atalgojuma fondu, kuru bija paredzēts uzturēt no darījumiem ar nekustamo īpašumu.
Pagaidām droši zināms, ka līdzekļu mācītāju algām pietiks līdz jūlijam. "Mācītāju atalgojums ir apdraudēts, un tiek meklēts risinājums," sola LELB sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis.
Maksā un maksās mazāk
Saskaņā ar LELB informāciju, pirms sistēmas ieviešanas mācītāja alga bijusi ap 150 latiem mēnesī, bet pēc tam sasniegusi vidēji 450 latu. Tomēr jau pērn iezīmējās tendence samazināt atalgojumu tiem draudžu ganiem, kuri bija iekļāvušies centralizētajā sistēmā. L. Rozentāls ir viens no tiem, kas ierosināja LELB Virsvaldes sekretāra Arta Eglīša atkāpšanos pēc tam, kad kļuva skaidrs, cik ļoti baznīcai trūkst līdzekļu mācītāju atalgošanai. Rīgas, Kandavas, Bauskas prāvestu iecirkņu un visas Daugavpils diecēzes mācītāju konventu un sapulču rezolūcijā izteikta neapmierinātība ar LELB Virsvaldes vadības saimnieciski ekonomisko darbību, kuras dēļ ir apdraudēta vairāku desmitu mācītāju iztikšana. Tāpēc savas pilnvaras nolicis arī Virsvaldes prezidijs. "Lauku mācītājiem atalgojums dažus gadus bija labāks, nu jāatgriežas vecajā apmērā," piebilst L. Rozentāls. Jūrmalas iecirkņa prāvests Guntars Dimants prognozē, ka mācītāji varētu saņemt aptuveni tikpat daudz, cik 90. gadu vidū. "Visu šo laiku mācītāji ir atalgoti, un arī šobrīd atalgošana notiek. Visi gadījumi tiek izskatīti konkrēti, sevišķi ja draudzēm nav iespēju algot mācītājus," saka I. Kupcis. Pēc viņa teiktā, būs nepieciešama līdzekļu pārdale no bagātākajām draudzēm uz trūcīgākajām. Arī G. Dimants apliecina, ka līdz jūlijam, darbojoties "tādā pašā ritmā un režīmā", mācītāju uzturēšanai naudas pietiks. Ja visi striķi trūks un turpmāk draudzēm būs jāuztur mācītājs pilnībā, daudzas to nespēs, jo ir nelielas un tām ir arī citi tēriņi, iebilst L. Rozentāls. Tāpēc jau tika izveidota sistēma, lai mācītājs nebūtu atkarīgs no draudzes naudas maka.
Gribēja, kā labāk
Centralizētā LELB mācītāju atalgošana tika sākta 2008. gada 1. jūlijā, un tās nodrošināšanai katra no draudzēm papildus ikmēneša iemaksām ziedojusi aptuveni trešo daļu no saviem īpašumiem. Tos, kopumā 30 miljonu latu apmērā, bija plānots vai nu apsaimniekot, vai piecu gadu laikā pārdot, bet iegūtos līdzekļus – vismaz 20 miljonus latu – noguldīt starptautiskajos finanšu tirgos. No iegūtajiem procentiem bija paredzēts maksāt atalgojumu mācītājiem, lai izlīdzinātu starpību, kad kāda draudze savam ganam var samaksāt krietni mazāk nekā cita. Paredzot, ka īpašumu tirgošana uzreiz nenotiks raiti, LELB aizņēmās 3 miljonus ASV dolāru no partnerbaznīcas Misūri Sinodes (ASV). Nauda jāatmaksā septiņu gadu laikā, sākot no nākamā gada. G. Dimants, kurš patlaban pilda Virsvaldes sekretāra pienākumus, atzīst, ka sarunas par iespējām aizņēmuma maksājuma termiņu mainīt sāksies tikai šomēnes.
L. Rozentāls neslēpj, ka jau centralizētās atalgojuma sistēmas izveides sākumposmā vairākiem cilvēkiem radušies iebildumi. Viņi uzskatījuši, ka vispirms jāpalīdz mācītājiem, kuriem ir viskritiskākā finansiālā situācija, un tikai pēc tam jāveido centralizēts atalgojums.
Arī baznīca atzinusi: "Tā kā īpašumu pārdošanas prognozes saskaņā ar ekonomisko situāciju valstī vairākkārt ir mainījušās un baznīca plānotos ieņēmumus nav guvusi, LELB Virsvalde pieņēma lēmumu būtiski samazināt 2010. gada budžetu." G. Dimants, kurš darbojās iepriekšējās Virsvaldes prezidijā, nenoliedz, ka ne vienmēr ir bijis simtprocentīgi pārliecināts par jaunās atalgojuma sistēmas priekšrocībām. "Bet lielu šaubu nebija," viņš piebilst.
Ideja krīzē izčākstējusi
L. Rozentāls aizrāda, ka "kredīts ir iztērēts, bet nekustamā īpašuma tirgus nav pakustējies un vēl nepakustēsies". Interesanti, ka 2008. gada novembrī laikrakstā Svētdienas Rīts sarunā ar LELB finanšu pārzinātājiem un nu jau bijušo Virsvaldes sekretāru izskan informācija, ka tikuši pārdoti arī pirmie nekustamie īpašumi, tomēr darījumi bijuši nelieli, kā arī notiekot aizkavēšanās ar īpašumu pārdošanu garīdznieku atalgojuma budžetam plānotajā apmērā.
Pirms gada LELB izsūtīja vēstules sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, aicinot baznīcai ziedot, iegādāties vai nomāt kādu no LELB vai tās draudžu īpašumiem, tādējādi atbalstot jauno garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma projektu. Vēstulei pievienots 123 nekustamo īpašumu saraksts.