Banku pelnītspēja Latvijā divas reizes augstāka nekā ES
Latvijas banku sektors 2016. gadā ir strādājis ar peļņu, kas apsteidz vidējos ES rādītājus, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
Bankas kopumā pērn nopelnījušas 454 miljonus eiro, kas ir par 38 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā. Kapitāla atdeves rādītājs (rādītājs, cik efektīvi tiek izmantots bankas īpašnieku investētais kapitāls) 2016. gada decembra beigās sasniedza 14,25%. 2015. gada beigās tie bija 12,5%. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gan uzsver, ka banku pelnītspējas pieaugumu nodrošināja ienākumi no VISA Europe akciju pārdošanas. VISA Europe pērn mainīja stratēģiju un atpirka sava uzņēmuma akcijas no tām bankām, kas klientiem izsniedz VISA maksājumu kartes. Izslēdzot minētā darījuma ietekmi, banku sektora tīrie pamatdarbības ienākumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nevis palielinājās, bet gan saruka par aptuveni 3%, savukārt gūtās peļņas apmērs kritās par gandrīz 20%. Bez VISA Europe darījuma banku pelņa būtu ap 335 miljoniem eiro. Attiecīgi kapitāla atdeves rādītājs bija 10,4%. Tomēr arī neskatoties uz to, Latvijas banku pelnītspēja ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šis rādītājs 2016. gada III ceturksnī bija 5,4%.
Pēc P. Putniņa domām, banku peļņa Latvijā ir samērīga. Viņš arī prognozē, ka šogad banku peļņa būs mazāka. Turklāt bankas savu peļņu lielākoties kapitalizē, tas ir, neizņem kā dividendes, bet iegulda atpakaļ uzņēmumā.
FKTK Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore un padomes locekle Ludmila Vojevoda atklāj, ka pērn bankas piedzīvoja galveno banku ienākumu posteņu samazinājumu, proti, gada laikā tīrie procentu ienākumi saruka par aptuveni 4% jeb 20 miljoniem eiro un tīrie komisijas naudas ienākumi kritās par aptuveni 3% jeb 9 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā par 26% jeb 61 miljonu eiro pieauga izdevumi nedrošiem parādiem.
Vienlaikus ir atsācies arī kopējā kredītportfeļa pieaugums, būtiski palielinājies no jauna izsniegto kredītu apmērs, kā arī iekšzemes noguldījumi sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni.
2016. gadā iekšzemes noguldījumi Latvijas bankās, uzrādot stabilu pieauguma tendenci, sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Gada laikā to apmērs pieauga par 1,4 miljardiem eiro jeb 12,6%. Tajā pašā laikā augstākas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un vāja ekonomiskā attīstība ārvalstu klientu izcelsmes valstīs noteica ārvalstu noguldījumu apmēra samazināšanos Latvijas bankās gandrīz par trešdaļu. Gada beigās iekšzemes noguldījumu īpatsvars bija lielāks nekā ārvalstu noguldījumu īpatsvars.
FKTK arī secinājis, ka kavēto kredītu (ilgāk par 90 dienām) īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī samazinājies līdz vēsturiski zemiem līmeņiem un decembra beigās bija 4,4% (2015. gada beigās - 6,0%). Šādi kredīti iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelī veidoja 5,3%, savukārt iekšzemes korporatīvajā portfelī - 2,3%. Pretējas tendences FKTK novērojis ir ārvalstu klientu kredītportfelī, kur vērojams virs 90 dienām kavēto kredītu pieaugums. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 10,9% līdz 8,1 procentam.
***
Banku peĻņa
(miljonos eiro)
* Ieskaitot VISA Europe darījumu
2012
174,02
2013
246,2
2014
311,0
2015
416,0
2016
453,8*