Kaunina Lipmanu

© F64

Privatizācijas aģentūra (PA) draud prasīt naudu no zāļu ražošanas uzņēmuma Grindeks īpašnieka Kirova Lipmana par to, ka pati pārāk lēti pārdevusi valstij piederējušo 2,29% lielu uzņēmuma akciju paketīti.

Diez vai kāds cilvēks Latvijā šaubās par Grindeka piederību vienam vienīgam K. Lipmanam neatkarīgi no tā, ka viņš šīs īpašumtiesības dalīja ar Annu un Filipu Lipmaniem, kā arī ar skaitā daudziem, bet ietekmes ziņā bezpalīdzīgiem mazākumakcionāriem. 2014. gada beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatēja, cik negodīga ir desmit gadus pastāvējusī situācija uzņēmuma pārvaldīšanā, ka visu lemj un visus labumus saņem nomināli trīs Lipmani, bet īstenībā viens Lipmans. No šādas standartsituācijas akciju sabiedrībās ir standartizēja - lielā akcionāra pienākums atpirkt visas pārējās akcijas nevis pēc vienošanās ar mazajiem akcionāriem, kurus lielais akcionārs var šantažēt, bet par tirgus uzrauga aprēķinātu un nodiktētu cenu. Lipmanu ģimene apstrīdēja šādu FKTK lēmumu visās iespējamās instancēs, līdz 2016. gada septembrī zaudēja Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas lēmums izrādās tukša formalitāte. Lipmanu ģimene pa to laiku apgādājās ar jauniem pseidonīmiem, lai būtu jāsāk no gala pierādīšana, ka viņi ir vienīgie Grindeka īpašnieki, uz kuriem attiecas akciju obligātās atpirkšanas pienākums, bet valsts PA personā 2016. gada decembrī pārdeva valstij piederošās akcijas par 3,85 eiro gabalā, lai gan aprēķinātā cena būtu bijusi 12,51 eiro gabalā. Grindeka akciju pakete iepriekš bija glabājusies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, bet nesen atdota PA pārdošanai.

PA loģika bijusi nofiksēt zaudējumus ar mērķi tiesāties par 1 903 295 eiro lielu kompensāciju, nevis uzreiz tiesāties vai kā savādāk panākt, ka valstij zaudējumu nav. Tagad PA ir vismaz ieguvusi 846 153 eiro, kuru nebūtu, ja sāktos tiesāšanās ar Lipmaniem, kas ilgtu vairākus gadus un beigtos ar to pašu, ar ko jau beidzās iepriekšējā tiesāšanās - ar tiesas spriedumu, ko neviens nepildīs tieši tāpat kā jau minēto Augstākās tiesas 2016. gada septembra lēmumu.



Latvijā

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiks iekšējo pārbaudi par iepirkumu komisijas darbu un specifikācijā iekļautajām prasībām saistībā ar auto īres līgumu, kas paredz maksāt 1100 eiro par vienas automašīnas nomu mēnesī.

Svarīgākais