Senators: ASV karavīriem Baltijas valstīs jāuzturas patstāvīgi

Amerikas Savienoto Valstu karavīriem Baltijas valstīs būtu jābūt dislocētiem pastāvīgi, otrdien Viļņā norādījis ASV Demokrātu partijas senators Ričards Dērbins.

"Es gribētu, lai ASV karavīri Baltijas valstīs atrodas pastāvīgi [ne tikai tādēļ], lai papildinātu mūsu NATO sabiedroto centienus, bet arī tādēļ, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir saistības pret Baltijas valstu suverenitāti un drošību," lietuviešu izcelsmes amerikāņu politiķis sacījis žurnālistiem pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

ASV sauszemes spēku karavīri pirmo reizi uz Baltijas valstīm un Poliju tika nosūtīti 2014.gada pavasarī, reaģējot uz Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju. Kopš tā laika karavīru nomaiņa notiek rotācijas kārtībā. Baltijas valstīs ir izvietotas arī ASV Īpašo uzdevumu spēku vienības.

Šogad uz mācībām Lietuvā bieži ieradīsies bataljons no Polijā dislocētās ASV spēku brigādes.

"Mums arī turpmāk jādara viss, lai palīdzētu Baltijas valstīm aizstāvēties," uzsvēris Dērbins.

Senatora sarunā ar Grībauskaiti skarts arī Lietuvas lūgums, lai ASV vairāk iesaistās Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanā.

Baltijas valstu amatpersonas jau ilgāku laiku uzsver, ka gaisa telpa ir viens no vājākajiem posmiem reģiona aizsardzībā. Lai to stiprinātu, tiek spriests gan par NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto iznīcinātāju pilnvaru palielināšanu, gan papildu bruņojuma izvietošanu uz zemes.

Lietuvas Bruņoto spēku rīcībā šobrīd ir tikai tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, un lietuvieši jau izlēmuši iegādāties no Norvēģijas vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Kā ziņots iepriekš, Norvēģija šo bruņojumu Lietuvai gatavojas piegādāt līdz 2020.gadam.

Lietuvas un citu valstu virsnieki arī sprieduši, ka nākotnē valstī varētu tikt dislocētas tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kas spēj notriekt lidaparātus vai ballistiskās raķetes, taču nekādi lēmumi šai jautājumā pagaidām nav pieņemti.

Dērbins norādījis, ka atbalsta Lietuvas centienus saņemt lielākas ASV garantijas attiecībā uz gaisa telpas aizsardzību.

"Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka Baltijas valstis neapdraud [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina agresija, un es to pilnībā atbalstu," viņš sacījis. "Darbojoties Asignējumu komitejā, kas sadala naudu, esmu gatavs [iestāties par pretgaisa aizsardzības līdzekļiem Baltijas valstīm]. Domāju, ka tās ir būtiskas saistības, kas mums jāuzņemas pret Poliju un Baltijas valstīm."

Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente, aizvadītajā sestdienā Minhenes Drošības konferences laikā tiekoties ar ASV viceprezidentu Maiku Pensu, izteica savas gaidas par ASV militārajiem instrumentiem Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībai.