Pār Latvijas būvniecības nozari šā gada beigās sāks līt struktūrfondu naudas lietus, kas draud ar problēmu plūdiem – būvnieki sagrābsies projektus pāri savām jaudām, bet plānās celtnieku rindas papildinās ar bulgāriem, rumāņiem un citiem amatieriem. Cenas šādā darba pārpilnībā augs, turpretim kvalitāte kritīs.
Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pērn būvniecības nozare piedzīvoja ievērojamu samazinājumu - par 17,8%. Līdz ar iepriekšējo Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodu beidzās Latvijai pieejamā fondu nauda. Savukārt jaunā perioda finansējums kļūs pieejams tikai šā gada otrajā pusē, kad būvniecības sezona jau ies uz beigām. Tas nozīmē, ka īstais celtniecības bums sāksies nākamgad. Valsts ekonomikā ieplūdīs 4,4 miljardi eiro, ko nozarei būs grūti sagremot.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs norāda, ka valdība faktiski neko nav darījusi, lai mīkstinātu būvniecībā jau divus gadus valdošo krīzi. Tāpēc gaidāmas nopietnas problēmas:
«Būvēt jau būvēs. Celtnieki sagrābsies objektus, ar daļu tiks galā, ar daļu ne. Būs termiņu kavējumi, un pieaugs kvalitātes riski. Darbā ņems jebkuru! Mēs tādu burbuli pirms desmit gadiem jau piedzīvojām, bet pašreizējā situācija rāda, ka atkal kāpsim uz tiem pašiem grābekļiem.» Arī viesstrādnieki neesot tas labākais risinājums - pastāv virkne jautājumu: vai viņi tiks nodarbināti legāli, vai tiks maksāti visi nodokļi, kādi būs viņu sadzīves apstākļi. Ir pa kādam pozitīvam piemēram ar baltkrievu brigādēm, kas strādā ātri un kvalitatīvi. Taču lielākoties pieredze ar iebraucējiem esot slikta. «Nozare ir nikna, ka valsts pieļauj šādas svārstības,» saka mazo būvnieku līderis un met akmeni Ekonomikas ministrijas dārziņā, jo: «nozares politikas veidotājs guļ!». Bet tagad kaut ko vērst par labu jau esot par vēlu.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis gan nav tik pesimistiski noskaņots. Apjomu ziņā nozare nākamgad atgriezīsies 2015. gada līmenī. Būs pieprasītas seši līdz desmit tūkstoši papildu darba vietu. Pasūtījumu daudzums augs, taču būvniecībā līdz ar tehnoloģijām attīstās arī darba ātrums un produktivitāte. Ministrija arī strādā pie tā, lai paātrinātu būvprojektu dokumentācijas saskaņošanas procedūru līdz 78 darbdienām. Tātad uz pusi. Cita lieta, ka kvalitāte būvobjektos būs rūpīgi jāuzrauga - jāseko, lai izmantoti tiktu atbilstoši būvmateriāli un būvniecība notiktu atbilstoši būvprojektiem.
Uzraudzības ziņā labas iestrādes ir gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram, gan Būvniecības valsts kontroles birojam. Vakar šīs iestādes atskaitījās par 2016. gadā paveikto un šā gada plāniem. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kvalitāte aug, tomēr joprojām gana daudzos gadījumos tiek konstatētas problēmas.
Pērn pārbaudīti 685 būvizstrādājumu modeļi (veidi) un 26% konstatētas dažādas neatbilstības. Piemēram, trūkst īpašību deklarācijas, atbilstības novērtējuma vai arī konkrētā lieta iebūvēta neatbilstoši mērķim. No slodzi nesošajām konstrukcijām 30% konstatētas neatbilstības.
Pērn pārbaudītas arī 756 ekspluatācijā esošas ēkas. No tām 41% atzīts par sliktā stāvoklī esošām, 6% - bīstamā. Lielākā problēma ir būves mehāniskā stiprība. Apsekojot būvobjektus, dažādi pārkāpumi konstatēti 49% gadījumu. Izplatītākais no tiem - būvprojekta neatbilstība tam, kas tiek celts dabā.
Pēdējais skaļākais piemērs tam, kas notiek, ja papīri un darbi nesakrīt, ir lielveikals Prizma Saharova ielā, kur pērnvasar sāka brukt pārseguma plātnes.