Visiem gribas pelnīt vairāk, un Latvijas Radio darbinieki nav izņēmums. Viņu cīņa par personīgo labklājību nonākusi politiķu un ierēdņu dienaskārtībā, jo publiski izskanējis brīdinājums par klusumu ēterā. Radio vadībai gan šādi draudi oficiāli nav izteikti, un arī priekšniecības nomaiņu darbinieki neprasa.
Valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš uzskata, ka stāsts par radio darbinieku algām ir krietni dramatizēts. Atalgojuma sistēma nav laba un darbiniekiem draudzīga, taču to var teikt arī par Latvijas Radio finansēšanas sistēmu kopumā. Katru gadu radio saņem budžetu, kas nesedz izdevumus, un tad no valdības cenšas izdiedelēt vienreizējus piešķīrumus caurumu aizlāpīšanai, noformējot tos kā naudu speciālu pasākumu atspoguļošanai - vai tie būtu Dziesmu svētki, Latvijas simtgade vai nacionālās identitātes stiprināšana.
«Kamēr radio nav stabila budžeta, mēs nevaram pārskatīt pamatatalgojuma likmes,» komentē Pauliņš. Bet tieši to vēlas darbinieki - lielāku pamatalgu. Jāpaskaidro, ka viņu kopējo atalgojumu veido pamatalga plus piemaksas. Taču ne visi tiek pie papildu darbiem, tie, kuri tiek, atkal cieš no pārslodzes, vēl daļa strādā briesmīgi daudz, bet tas tiek traktēts kā viņu pamatdarbs, par ko piemaksas nepienākas. Rezultātā visi ir neapmierināti, meklē iespējas kaut kur piehalturēt, un kolektīvā valda neveselīga gaisotne. Lai gan kopumā vidējais atalgojums neesot nemaz tik slikts. A. Pauliņš min, ka, piemēram, 2015. gadā vidējais mēneša atalgojums bija virs 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šogad personāla izmaksām līdzekļi pieauguši par 6%, un katras struktūrvienības ziņā ir, kā šo naudu tērēt. Taču attiecībā uz nākamo gadu nepieciešams nopietnāks risinājums.
Darbinieki pieprasa iezīmēt Latvijas Radio budžetā pieaugumu atalgojuma problēmu risināšanai, un tieši šādiem mērķiem Finanšu ministrija naudu parasti negrib atvēlēt. Alternatīvas ir tikai divas - vai nu valsts sabiedriskajam medijam atvēl vairāk naudas, vai arī tā tiek pārdalīta par labu neapmierinātajiem esošo resursu ietvaros.
Acīmredzot darbinieki to arī saprot, jo valdes atcelšanu viņi nepieprasa. Radio arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle Neatkarīgajai apstiprina, ka runa ir tikai par naudu. Vidējā alga gan esot mānīgs rādītājs, jo tajā ietilpst arī vadības lielās algas. Bet radošo darbinieku vidū esot arī tādi, kas uz papīra saņem 598 eiro. Ja atskaita nodokļus, tiešām nekas liels tas nav. Tikmēr ētera apjoms un darba slodze visiem gadu no gada augot. 1994. gadā diviem Latvijas Radio kanāliem (turklāt bez nakts apraides) strādāja 500 darbinieku. Savukārt tagad darbiniekiem jāpieražo seši kanāli un vēl interneta portāls, iztiekot ar 268 pilnām slodzēm. Radio portālā atrodams Naudas plūsmas pārskats par 2016. gada periodu 01.01.2016.-30.09.2016. Tas rāda, ka pozīcijā «maksājumi darbiniekiem un viņu interesēs vai viņu uzdevumā trešajai personai» deviņos mēnešos tērēti 2 366 290 eiro. 2015. gadā 3 302 156 eiro. Tagad Finanšu ministrijai iesniegts pieprasījums par papildu 470 tūkstošiem no nākamā gada.
Radio naudas problēmu risināšanā aktīvi iesaistījusies arī jaunieceltā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tā radio valdei pieprasījusi sagatavot informāciju par pamatalgu un piemaksu sistēmu un iesniegt darbinieku noslodžu auditu. Nolemts arī izveidot darba grupu, kas izvērtēs samaksu sabiedriskajā radio un televīzijā. Šobrīd ar bildi var nopelnīt krietni vairāk nekā ar runāšanu.
Pagaidām radio darbinieki nekādas protesta akcijas nerīko, taču arodbiedrības vadītāja brīdina: «Mēs paturam tiesības streikot.».