Dienas svarīgāko notikumu apskats.
CĪŅA PAR ATALGOJUMU: Veselības ministre Anda Čakša kā vienu no risinājumiem Rīgas Dzemdību nama strādājošo atalgojuma palielināšanai redz dzemdību tarifa pieauguma pārskatīšanu un lielākas daļas novirzīšanu tieši atalgojumam. Ceturtdien pēc tikšanās ar Dzemdību nama vadību, personālu un Rīgas domes pārstāvjiem Čakša žurnālistiem sacīja, ka nevar noliegt, ka veselības aprūpē atalgojums ir zems, tāpēc viņa centīsies panākt, lai nākamgad veselības aprūpē strādājošo atalgojuma palielināšanai izdotos piesaistīt papildu 150 miljonus eiro.
RĪGAS MĒRA AMATA KANDIDĀTI: Šodien tika oficiāli nosaukts politisko spēku "Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai" Rīgas mēra amata kandidāts - Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars. Kā abu politisko spēku kopējā saraksta līderi vēlēšanās startēs arī "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs, ekonomists Juris Pūce, izcilā Latvijas basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, kā arī starptautisko atzinību ieguvušais operas režisors Andrejs Žagars. Kā vienojošo ideju politisko spēku apvienība un līderi nosauc virzību uz taisnīgu un godīgu Rīgas pārvaldi.
KRIMINALIZĒ GATAVOŠANOS TERORAKTIEM: Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar 498 balsīm par, 114 pret un 29 atturoties atbalstīja jaunos Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kas kriminalizē ne tikai pašus terorisma uzbrukumus, bet arī gatavošanos tiem. Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota, jaunā pretterorisma direktīva atjauninās pašreizējo ES noteikumu "ietvaru" par teroristu nodarījumiem un paplašinās to darbības jomu, iekļaujot jaunus draudus.
VIDĒJĀ DARBA ALGA PĒC PĀRIS GADIEM: Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1000 eiro pārsniegs 2020.gadā, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs. FM norāda, ka 2016.gadā vidējā bruto darba samaksa valstī bija 858,9 eiro, taču šogad tā varētu augt līdz 906,1 eiro.
ĀRKĀRTAS STĀVOKLIS ENERĢĒTIKĀ: Ukraina trešdien izsludināja ārkārtas stāvokli savā enerģētikas nozarē, kas var nozīmēt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus, lai krasi ierobežotu tās patēriņu. Šāds lēmums tika pieņemts valdības sēdē, reaģējot uz divu nedēļu streiku, kuru rīko ultranacionālisti, kas ir bloķējuši dzelzceļu starp ogļrūpniecības apgabaliem valsts austrumos un pārējo Ukrainas teritoriju.