Policija cīnīsies ar pārgalvīgajiem šoferiem; būtiski palielinās netrafarēto auto skaitu

Pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo skaits sarucis par 16%, uz ceļiem gājuši bojā 157 cilvēki. Tomēr CSNg kopējais skaits pieaudzis par 10%, bet CSNg cietušo – par 2%. Kāds bijis aizvadītais gads drošības nozarē skaidroja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Sarunā ar "Autoceļu avīzi" Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka bojāgājušo skaita ziņā situācija ir uzlabojusies. Tomēr priecāties nevaram- kopējis negadījumu skaits un cietušo skaits joprojām pieaug. Viņš gan uzsver, ka situācija uzlabojusies tieši Rīgā un Rīgas reģionā, kur šobrīd izvietots visvairāk fotoradaru. Nākamie 20 fotoradari šogad tiks izvietoti vairāk ārpus Rīgas reģiona. Patlaban Valsts policijas rīcībā ir arī divi pārvietojamie fotoradari, bet šogad plāno iegādāties vēl vismaz 15.

Valsts policijas pārstāvis arī norāda, ka fotoradari ir viens no tiem veidiem, kā iedarboties uz satiksmes dalībnieku apziņu. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka nākamie 20 fotoradari šogad tiks izvietoti vairāk ārpus Rīgas reģiona. Patlaban Valsts policijas rīcībā ir arī divi pārvietojamie fotoradari, bet šogad plāno iegādāties vēl vismaz 15.

Par satiksmes noteikumu ievērošanu Valsts policija rūpējas izmantojot arī netraferētās policijas automašīnas. Šobrīd likumsargiem ir septiņas netrafarētās policijas automašīnas, taču līdz gada beigām būs 40. Rīgā ‒ visvairāk, bet citos reģionos (ņemot vērā iecirkņu skaitu) būs pa sešām - septiņām mašīnām. VP pārstāvis Normunds Krapsis sarunā ar "Autoceļu avīzi" skaidro, ka tas ir iedarbīgs instruments, lai cīnītos ar rupjajiem likumpārkāpējiem. Skaidrs, ka uzraudzība būs stingrāka.

Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc ik dienas nākas dzirdēt par kārtējiem ceļu satiksmes negadījumiem reizēm ir arī autovadītāju pārgalvība. Pat neskatoties uz, piemēram, apgrūtinātājiem braukšanas apstākļiem, Latvijas Valsts ceļu apkopotā informācija liecina, ka šoferi izvēlas braukt krietni virs atļautā braukšanas ātruma. Arī Normunds Krapsis atzīst, ka cilvēki ir pārgalvīgi un šķiet, ka dažiem no mums ir apziņa, ka ja ir mūsdienīga mašīna, kas aprīkota ar dažādām drošības sistēmām, tad tā visu atrisinās cilvēka vietā. Tomēr tā nav un policija jau šobrīd ir gatava panākt visaptverošu ātruma kontroli valstī.

Šī gada sākums nav izņēmums un jau gada sākumā Latvijā notikušas vairākas traģiskas autoavārijas. Joprojām tiek skaidroti notikušā iemesli, tomēr jau tagad skaidrs, ka negadījuma cēloņi var būt dažādi. Vainīgs var būt gan autovadītājs, kurš nav izvēlējies piemērotu braukšanas ātrumu, gan šoferis, kurš, iespējams, nav pietiekami rūpējies, lai spēkrats būtu tehniski labā un teicamā stāvoklī. Turklāt šogad gan Valsts policija, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija jau veikusi vairākus reidus, kuru laikā konstatējusi, ka autovadītāji bieži vien brauc ar apstākļiem nepiemērotām riepām, izturas vieglprātīgi pret savu un apkārtējo drošību.

"Runa nav tikai par konkrētā cilvēka drošība, bet arī par viņa ģimeni. Savā ziņā tieši no viņa ir atkarīgs, vai nākotnē būs, kas uztur šo ģimeni. Jebkurā gadījumā noteicošais ir cilvēciskais faktors. Zinot konkrēto situāciju, vajadzētu braukt uzmanīgāk. Cilvēki laikam joprojām paļaujas, ka ar viņu nekad nekas nenotiks," norāda Krapsis.

Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis pozitīvi vērtē arī darbu, ko ceļu uzturētāji paveikuši, lai uzlabotu drošību uz Latvijas autoceļiem. Piemēram, uz autoceļa beidzot ir izveidotas ribjoslas, Bauskas šoseja tikusi pie drošības saliņām - aprīkotām ar signālstabiņiem. Tiek pārbūvēti bīstamākie krustojumi, likvidēti kreisie pagriezieni.

Pagājušajā gadā vairākos ceļu satiksmes negadījumos cietuši arī gājēji. "Pērn seši cilvēki gājuši bojā uz gājēju pārejām. Tikai 19% no šīm pārejām, uz kurām notikuši negadījumi, bija papildu izgaismotas. Līdz ar to jāsecina, ka gājēju pārejas diemžēl nav tādā tehniskā izpildījumā, lai būtu pilnībā drošas. Kā jau visos gadījumos, šeit arī ir cilvēciskais faktors - vai nu gājējs nepārliecinās, ka transportlīdzeklis ir viņu pamanījis un ir spējīgs apstāties. Vai autovadītājs, redzot gājēju, kas tuvojas pārejai, nemaz nesamazina ātrumu," norāda Krapsis.

Kā jau iepriekš minēts, tad lai uzlabotu situāciju uz Latvijas autoceļiem Valsts policija šogad izmantos gan fotoradarus, gan netraferētās automašīnas.