Vēža pacientus glābj operācija un zaļais koridors

Paciente, kurai vēzis tika atklāts pagājušā gada beigās, pie onkologa nonāca savlaicīgi zaļā koridora ietvaros un pašlaik atveseļojas pēc smagās operācijas. Šā gada janvārī vien, izmantojot zaļo koridoru, Onkoloģijas centrā pie speciālista tikuši 305 pacienti, no viņiem 203 apstiprināta onkoloģiska diagnoze.

Bīstamais audzējs

Pacientus ar aizkuņģa dziedzera vēzi, kas jau ieaudzis augšējā apzarņa vēnā, agrāk visā pasaulē uzskatīja par neoperējamiem, un pacientiem varēja piedāvāt vien paliatīvo aprūpi - sāpju un citu nepatīkamo simptomu atvieglošanu. Attīstoties tehnoloģijām un iespējām ķirurģijā, aizkuņģa dziedzera vēža izoperēšana ir kļuvusi iespējama arī smagos gadījumos, kā šajā konkrētajā pacientes gadījumā, kad audzēja bojāto apzarņa vēnu ārsti rekonstruēja, izgriežot un aizvietojot ar virspusējo vēnu no augšstilba. Augšējā apzarņa vēna ir ļoti nozīmīga, jo nodrošina asins atplūdi no visām tievajām zarnām, daļēji arī no kuņģa un resnajām zarnām uz aknām, un bez tās normāla kuņģazarnu trakta darbība nav iespējama.

Pirmā šāda operācija Latvijā veikta 2016. gadā - arī Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikā, taču pagājušajā nedēļā veiktā bija sarežģītāka, jo no augšstilba ņemtās vēnas sānos vēl bija jāiešuj liesas vēna, kas iepriekšējā operācijā nebija nepieciešams.

Laikus tiek uz operāciju

Paciente Veronika (59 gadi) stāsta, ka slimības pazīmes pamanījusi pagājušā gada decembrī, kad viņu sācis mocīt pastāvīgs bezspēks un parādījusies dzelte. Viņa uzreiz devusies pie ģimenes ārstes, kura nosūtījusi uz analīzēm. Rezultāti bija pietiekami slikti, jo uzreiz pēc to saņemšanas sievieti ar ātro palīdzību aizveda uz Vidzemes slimnīcu. Tur veiktajos izmeklējumos atklājās, ka pacientei ir aizkuņģa dziedzera galviņas vēzis, kas jau izaudzis tik liels, ka nospiedis kopējo žultsvadu un divpadsmitpirkstu zarnu. Pirmo operāciju veica jau Vidzemes slimnīcā, lai novērstu draudus dzīvībai, - no tievās zarnas ap audzēju izveidojot apvedceļus, kur plūst žultij un virzīties barībai. Tālākai ārstēšanai paciente tika nosūtīta uz Latvijas Onkoloģijas centru Rīgā.

Piesakoties zaļajam koridoram, pacienti jau pēc nepilnām divām nedēļām pieņēma Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs Armands Sīviņš. Veronika atzīst, ka sākotnēji par gaidāmo sarežģīto operāciju bijusi panikā, bet sapratusi: ja grib dzīvot, citu variantu vienkārši nav. Slimības dēļ viņa bija zaudējusi 18 kilogramu, un, pirms veikt sarežģīto operāciju, pacientei bija jāatgūst spēki.

Sarežģītā operācija noritēja astoņas ar pusi stundas, un tā bija veiksmīga. Pēc audzēja izņemšanas ķirurgi aizkuņģa dziedzeri, kuņģi un žultsvadu savienoja ar tievajām zarnām. Operāciju īpaši sarežģītu padarīja tas, ka vēnas transplantāts no pacientes augšstilba bija jāsavieno ar trīs vēdera dobuma vēnām - vienā galā ar aknu vārtu vēnu, otrā ar atlikušo apzarņa vēnu, bet sānos jāiešuj liesas vēna. Vēnu diametrs ir vien pieci seši milimetri, tādēļ šāds darbs no ķirurgiem prasa ļoti lielu koncentrēšanos un precizitāti, Neatkarīgajai stāsta slimnīcā. Operāciju veica ķirurgs A. Sīviņš, piedaloties ķirurģijas rezidentiem Ivanam Jelovskim, Mārtiņam Ērglim un Raivim Gailumam, anestezioloģei reanimatoloģei Ilonai Kreicei, operāciju māsām Ilonai Miksonei, Ludmilai Petkevičai un anestēzijas māsai Marijai Ratkunei.

Pēc smagās operācijas paciente bija reanimācijā, taču tagad veselības stāvoklis uzlabojies, un Veronika, kuru mājās gaida bērni, vīrs un mazbērniņi, jūtas labi, sākusi staigāt un pati ēd.

Zaļais ir, bet ne visiem

Pašlaik caur zaļo koridoru pie onkoloģijas speciālistiem Latvijas Onkoloģijas centrā katru mēnesi nokļūst 300-400 pacientu, piemēram, decembrī 384 (onkoloģiskā diagnoze apstiprināta 248), šā gada janvārī 305 (diagnoze apstiprināta 203 pacientiem). Rīgas Austrumu slimnīca zaļo koridoru vērtē pozitīvi, jo tas pacientiem ar aizdomām par vēzi sniedz iespēju steidzamības kārtā nokļūt gan uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, gan konsultāciju pie onkologa. Visvairāk ir pacientu ar aizdomām par krūts vēzi un ādas vēzi, kā arī ar priekšdziedzera jeb prostatas vēzi, nieru vēzi, kā arī resnās un taisnās zarnas vēzi.

Mediķi gan norāda uz vienu problēmu, kas būtu jārisina: saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem zaļais koridors attiecas uz 11 audzēju lokalizācijas vietām, taču ir pacienti arī ar citiem audzējiem. Ģimenes ārsti zvana, arī lai pieteiktu pacientus, kuri palikuši ārpus noteikumiem, piemēram, ar galvas vai kakla veidojumiem. «Lai arī viņiem sniegtu iespēju laikus saņemt palīdzību, Onkoloģijas centrā esam izveidojuši savu mazo zaļo koridoru, bet zaļajā koridorā noteikti vajadzētu iekļaut visu lokalizāciju audzējus,» Neatkarīgajai saka slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

***

VIEDOKLIS

Armands Sīviņš, ķirurgs, Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs:

- Aizkuņģa dziedzera vēzi dēvē par vienu no galvenajiem vēžiem slepkavām, jo to ne vien Latvijā, bet visā pasaulē visbiežāk konstatē novēloti. Problēma tāda, ka tas ilgstoši neizraisa nekādus specifiskus simptomus. Tie parādās vien tad, kad tas jau sasniedzis ievērojamu izmēru. Visbiežāk pirmais simptoms ir dzelte, kad audzējs jau nospiedis kopējo žultsvadu, izraisot žults atteces traucējumus. Citkārt tas vispirms nospiež nervu pinumus, izraisot spēcīgas muguras sāpes.

Latvijā gada laikā aizkuņģa dziedzera vēzis tiek diagnosticēts vidēji 380 pacientiem. Radikāla operācija ir vienīgais efektīvais aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanas veids. Diemžēl apmēram 80 procentos gadījumu diagnozes noteikšanas brīdī audzējs ir tiktāl izplatījies, ka to vairs nav iespējams izoperēt.