Ierosinātās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, ko paredz MK noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" grozījumu projekts, izraisīs kritisku atalgojuma samazināšanos diagnostiskās radioloģijas pakalpojumus nodrošinošajiem ārstiem un radiologu asistentiem. Tas novedīs pie tā, ka no 1.aprīļa daudzi ultrasonogrāfijas un radioloģijas pakalpojumi, ko apmaksāja valsts, iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami. Par šiem pakalpojumiem iedzīvotājiem turpmāk nāksies maksāt pašiem vai gaidīt vēl garākās rindās, vēsta Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Nozarē jau ilgstoši valsts ir noteikusi zemus tarifus un jau šobrīd ir novērojams salīdzinoši liels speciālistu trūkums, kas būtu gatavi sniegt, piemēram, valsts nodrošinātos ultrasonogrāfijas pakalpojumus. Vēl lielāka tarifa samazināšana novedīs pie tā, ka vairs nebūs speciālistu, kuri būs gatavi par tik zemu samaksu vispār turpināt sniegt diagnostiskās radioloģijas pakalpojumus. Tādejādi pacienti ultrasonogrāfijas un citas diagnostiskās radioloģijas procedūras būs spiesti pilnībā apmaksāt paši. Līdzīga situācija, nepareizi izstrādātu tarifu dēļ, Latvijā ir bijusi jau vairākkārt, piemēram, ginekoloģijas un bērnu zobārstniecības jomā, kur zemo tarifu dēļ valsts apmaksātie pakalpojumi pacientiem ilgstoši būtībā nebija pieejami.
Situācijas nopietnību apliecina arī radiologu, radiologu asistentu un ultrasonogrāfu kopsapulcēs veiktās aptaujas pērnā gada nogalē. 97% radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 90% radiologu asistentu nav gatavi strādāt par jaunajā tarifu projektā norādīto atalgojumu. Savukārt 80% radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 59% radiologu asistentu ir gatavi pilnībā atteikties no valsts apmaksāto radioloģisko pakalpojumu sniegšanas. Situācija ir kritiska, un kārtējo reizi var atkārtoties situācija, kad valsts nespēj nodrošināt garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, jo ar tik zemu atalgojumu nav iespējams piesaistīt kvalificētus speciālistus. Kā apliecina iepriekšējo gadu pieredze, neapdomīga valsts pakalpojumu tarifu aprēķināšana veicina vietējo medicīnas speciālistu došanos strādāt uz Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju un citām Eiropas valstīm. Jāņem vērā, ka par radiologu kļūst tikai pēc 11-12 gadu ilga mācību perioda un jaunajiem speciālistiem nav motivācijas strādāt zemi atalgotu darbu, ja turpat kaimiņvalstīs ir iespējams saņemt vairākas reizes lielāku atalgojumu par to pašu pienākumu veikšanu.
Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: "Visi nozares pārstāvji vienprātīgi sabiedriskajā apspriedē atzina, ka tarifu aprēķināšanā ir pieļauta kļūda. VADDA speciālisti nebija pieaicināti tarifu metodoloģijas izstrādē, tāpēc pagaidām vēl ir grūti pateikt, kur tieši tā ir ieviesusies. Iespējams, ka kļūdas cēlonis ir maldīgais priekšstats, ka ārsta darba alga tiek rēķināta tikai no tarifa algas daļas. Ņemot vērā ilgstoši zemos tarifus, lielākā daļa ārstniecības iestāžu algu aprēķina no tarifa kopējās summas, tajā skaitā arī no pacienta iemaksas un amortizācijas sadaļas. Publiski izplatītajā informācijā Veselības ministrija atzīst, ka jaunie tarifi samazinās jau tā zemo personāla atalgojumu. VM piedāvā izstrādāt kompensējošu mehānismu, kas, iespējams, ļautu daļēji novērst ārstu atalgojuma samazināšanos. VADDA uzskata, ka šāda jauna papildu mehānisma izstrāde ir neefektīvas valsts resursu izmantošanas piemērs - tiek radīts jauns birokrātisks mehānisms, lai mazinātu cita kļūdaina lēmuma sekas. Daudz vienkāršāk un efektīvāk ir pieņemt atbilstošus tarifus, kas neprasa papildu kompensējošu mehānismu izstrādi. Pie tam pastāv risks, ka, veidojot jaunu algu krituma kompensācijas mehānismu, atkal var tikt pieļautas kļūdas, ja to izstrādās šaurā lokā bez nozares pārstāvju piesaistes. Publiskajā telpā jau ir izskanējis viedoklis, ka šāds algu kritumu kompensējošs mehānisms varētu nebūt pieejams visiem, bet tikai noteiktām veselības aprūpes iestādēm, kas būtu uzskatāms par diskrimināciju."
Veselības aprūpēs nozares pārstāvji tāpat kategoriski noraida ieceri pazemināt diagnostikas pakalpojumu kvalitātes līmeni, ko paredz ierosinājums noteikt valsts apmaksātus izmeklējumus ar 64 slāņu datortomogrāfu tikai universitātes slimnīcām. Līdz ar to reģionālās slimnīcas, poliklīnikas un citas veselības aprūpes iestādes, kas iepriekšējos gados ir investējušas modernāka aprīkojuma iegādē, lai labāk spētu diagnosticēt pacientu saslimšanas, cietīs zaudējumus un būs spiestas dotēt izmeklējumus. Pasaulē vadošie medicīnas aprīkojuma ražotāji pakāpeniski sašaurina un atsakās no 16 slāņu datortomogrāfu ražošanas, aizstājot tos ar 64 un vairāk slāņu datortomogrāfijas ierīcēm (Siemens Healthineers, GE Healthcare, Toshiba Medical). Jaunais tarifu projekts tādejādi būtiski kavēs novecojušo iekārtu nomaiņu pret mūsdienīgākām, kas ļauj ātrāk un precīzāk diagnosticēt patoloģiju, ātrāk uzsākt ārstēšanu, samazina pacienta saņemto starojuma devu un palielina drošību.
"Jāatzīst, ka ministrija iepriekš jau ir ieklausījusies atsevišķos veselības aprūpes nozares pārstāvju priekšlikumos un ir ieplānojusi paaugstināt rentgena izmeklējumu, magnētiskās rezonanses izmeklējumu un atsevišķu ārstu konsultāciju un manipulāciju tarifus. Tāpēc ceram, ka arī datortomogrāfijas un ultrasonogrāfijas tarifu jautājumā tiks ņemti vērā mediķu un citu vadošo nozares ekspertu ieteikumi," uzsver M.Rēvalds.
Lai samazinātu neatbilstošu diagnostisko izmeklēšanas veidu piemērošanu, VADDA uzskata par lietderīgu Veselības ministrijai sadarbībā ar Latvijas Radiologu asociāciju izstrādāt vadlīnijas datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses pielietošanai.
Tāpat biedrība ierosina kopīgi pārrēķināt strīdīgos tarifus un apstiprināšanai MK virzīt tikai tās noteikumu sadaļas, par kurām sabiedriskajā apspriedē bija panākta vienprātība.