Laivotājus vilina upju straujums

Kopš braucam ar laivām, tādu Amatu neesam redzējuši – ūdens mutuļojošs, straume ātra un nežēlīgi stipra, Neatkarīgajai atzina vairāki laivotāji, kuri brīvdienās atklāja ūdenstūrisma sezonu Vidzemē.

Amata pavasaros ir viena no pirmajām upēm, uz kuru steidz laivu braucēji. Tiesa, šogad upe pulcināja ne tikai pieredzējušos – nenovērtējot situāciju, upi izbraukt centās arī pārgalvīgi atpūtnieki. Daudzi izglābās, tikai pateicoties citu neatlaidībai un, jā, arī spēkam.

Asas izjūtas

Lieldienās strauji kāpa ūdens līmenis Amatā. Tik strauju Amatu kā šogad neatceras pat pieredzējuši laivu braucēji, līdzīgi arī citās upēs – palu ūdeņi dzen upes uz priekšu nepieredzētā straujumā un dod tām spēku. Aizvadīto nedēļu Amatā būtiski cēlās ūdens līmenis, piektdien un sestdien kārtīgi lija lietus, kas deva papildu ūdeni upei.

Jau piektdien pie upes Melturos, kur ir iecienīta vieta ūdensceļojuma sākumam, bija simtiem laivu braucēju, kuri gatavojās upes ieņemšanai, tāpat arī sestdien. Tas nekavēja cilvēkus masveidā doties uz upi izmēģināt savus spēkus, iespējams, pat pirmoreiz, ko pieredzējuši laivu braucēji nekādā gadījumā neiesaka.

Upes bīstamība, pirmkārt, slēpjas apstāklī, vai cilvēks vispār kādreiz ir braucis ar laivu un vai zina elementāro par nobraucienu pa upi. Otrkārt, šopavasar Amata ir straujāka nekā citus gadus. Vietās, kuras pieredzējuši laivotāji izbauda, jo var izmantot iepriekš apgūtās zināšanas, citi – izkrīt no laivas, jo nezina, ko darīt, pat elementāras lietas. "Daudzi, visticamāk, nenovērtēja savas spējas un prasmes, un tāpēc bija virkne kritisku situāciju," Neatkarīgajai saka notikumu aculiecinieks un pieredzējis laivotājs Uldis Vītols. Vairākās vietās cilvēkus parāva zem ūdens tā, ka viņi paši saviem spēkiem nespēja izrauties no ūdens gūsta. Diemžēl vairākas situācijas var nosaukt arī par traģiskām, kur laivotāji jau sāka slīkt, bet, par laimi, viņus izvilka malā stāvošie. Bija laivotāji, kuri no ūdens tika izvilkti gandrīz jau nemaņā. Slīcējus glāba, pametot drošības virvi jeb tā saukto burkānu. Daudziem ūdenstūristiem nebija piemērota apģērba – vienkārši parastās ziemas drēbes, kas, piesūcoties ar ūdeni, velk dzelmē. To vietā ir jāvelk ūdensnecaurlaidīgs apģērbs un noteikti glābšanas veste un ķivere. U. Vītols piebilst, ka daži laivotāji, novērtēdami situāciju, pie Kārļa HES pārtrauca ceļojumu. Pirms Zvārtes ieža krācēm vietām upē bija sagāzušies koki, uz kuriem laivas uztriecās un apgāzās, un tālāk jau laivinieki peldēja pa straumei tieši virsū milzīgam aizsprostam, ko bija izveidojusi upē iegāzusies egle.

Vainojama nezināšana

Amata no ūdenstūrisma viedokļa nav pati sarežģītākā un bīstamākā upe (tai ir 2. kategorija), taču straujais aukstais ūdens un cilvēku nesagatavotība, neinformētība radīja šīs bīstamās un traģiskās situācijas, Neatkarīgajai norāda Agris Pētersons, profesionālis ar daudzu gadu pieredzi, arī uzņēmuma Campo īpašnieks. "Cilvēkiem nevar aizliegt braukt pa upi, un es nedomāju, ka tas būtu pareizākais," saka Agris. "Pareizāk būtu izvēlēties maršrutus, kurus tu pārzini, izvērtēt savas spējas, pirms tu dodies uz upi, varbūt nepakļauties apkārtējo spiedienam, kuri saka: bet es taču redzēju, nekas traks tur nav..." Tikai par labu nāktu, ja cilvēki, kuri vēlas regulāri braukt pa upēm, sagatavotos tam, ietu kādās apmācībās. "Tagad ir tā, cilvēku nes upe, viņam pamet striķi, bet viņš nesaprot, kam mēs viņam to metam un nesas virsū kokam..." stāsta Agris. Kādreiz, vēl padomju laikos, 70.–80. gados bīstamākajās vietās uz Amatas dežurēja glābēji no klubiem, piemēram, tā sauktajos Gulbju vārtos, lejpus Kārļiem, kur ir noslīkuši cilvēki.

Ceļas līmenis

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka brīvdienās strauji palielinājies ūdens līmenis Gaujā, visstraujāk tas paaugstinās pie Valmieras. Kā novēroja Neatkarīgā, Gauja netālu no Cēsīm pie Jāņarāmja izgājusi no krastiem un vietām ūdens ir pie paša braucamā ceļa. Arī Vidzemes upē Braslā šogad ūdens ir neparasti liels, piemēram, Straupē ūdenī skalojas vairāki šķūnīši un siltumnīcas.