Latvijā iedzīvotāji veikalos var pirkt tik daudz svaigo dārzeņu, cik vien vēlas. Ja vien, protams, to var atļauties, ņemot vērā pārtikas, un tajā skaitā dārzeņu, cenu straujo palielinājumu. Lielbritānijā savukārt šobrīd svaigo dārzeņu iegāde ir ierobežota, atļaujot vienam pircējam iegādāties vien noteiktu daudzumu.
Padomju laikos dzimusī un augusī paaudze atceras laikus, kad veikalos vienam pircējam izsniedza vien noteiktu daudzumu sviesta vai cukura. Tagad līdzīgu situāciju piedzīvo Lielbritānijas iedzīvotāji.
Salātu krīze Lielbritānijā
It kā ar Brexit būtu par maz, Lielbritāniju ir piemeklējusi salātu krīze, kā to dēvē paši briti. Ledus salāti, cukīni, brokoļi, ziedkāposti un citi svaigie dārzeņi, ko briti ir pieraduši redzēt savu veikalu plauktos visu gadu, arī ziemas vidū, nu pēkšņi ir kļuvuši par deficītu.
Daļa veikalu ieviesuši iegādes ierobežojumus, piemēram, vienam pircējam atļaujot iegādāties vien pāris brokoļu galviņas vai salātu iepakojumus, un pat to cenas ir dramatiski pieaugušas. Laikraksta The Theguardian apkopotā informācija par dārzeņu cenām liecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, romiešu salātu cenas palielinājušās pat par 307%, tomātu - par 200%, artišoku - par 105%, ziedkāpostu par 90%, mangolda - par 70%, kartupeļu - par 40%.
Lētāki palikuši vienīgi sīpoli.
Salātu krīzi Lielbritānijā izraisījušas 30 gadu laikā pieredzētās spēcīgākās lietavas Spānijas provincē Mursijā. Lielbritānija ziemas periodā no šā reģiona importē apmēram 90% no visiem ledus salātiem, kas nonāk veikalu plauktos. Lai aizstātu trūkstošo produkciju, Lielbritānija šobrīd salātus un citus svaigos dārzeņus importē no citām valstīm, piemēram, Amerikas, taču to cenas ir augstākas nekā iepriekšējos gados no Spānijas vestajiem dārzeņiem. Savu lomu cenu kāpumā noteikti spēlē arī ažiotāža, ko izraisīja tukšie zaļumu plaukti veikalos, kas tik pierastajiem dārzeņiem pēkšņi pacēla vērtību nebijušos augstumos.
Lielbritānijas pilsētā Liverpūlē dzīvojošā Līva Neatkarīgajai apstiprina, ka pašlaik tiešām šajā valstī ir dārzeņu krīze, kas, pēc speciālistu teiktā, varētu beigties vien aprīlī, kad būs pieejami Lielbritānijā audzētie dārzeņi. Taču, tā kā viņa pati neēd lapu salātus, tad to deficīts viņas maltītes nav ietekmējis. Arī viņas darbavietā - kafejnīcā - ledus salātu trūkumu neizjūtot, jo ēdienkartē ir citu veidu salāti.
Latvijā tirdzniecību neierobežos
Arī SIA Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase Neatkarīgajai apstiprina, ka slikto laika apstākļu dēļ Eiropas dienvidos ir cietusi dažādu zaļumu un dārzeņu raža. Līdz ar to Eiropā ir cēlušās baklažānu, cukīni, paprikas, kāpostu, salātu, brokoļu cenas. Tas ir bijis iemesls, kāpēc Maxima Latvija veikalos ir nedaudz pieaugušas cenas dārzeņiem un zaļumiem, visvairāk cenas pieauga tieši baklažāniem un cukīni.
«Tomēr nekādi ierobežojumi dārzeņu iegādē iedzīvotājiem Latvijā netiek ieviesti. Taču, līdz ar piegādāto dārzeņu apjomu samazinājumu, baklažāni, cukīni šobrīd ir pieejami tikai lielākajos Maxima Latvija veikalos, savukārt mazākajos veikalos šie dārzeņi nav nopērkami,» atklāj Z. Udrase.
SIA Rītausma siltumnīcās audzētie salāti podiņos iepriekšējos gados veikalos nonāca februāra otrajā dekādē. Piemēram, pērn Maxima veikalos tie bija nopērkami, sākot ar 18. februāri, un maksāja 79 eirocentus.
Z. Udrase stāstīja, ka Maxima Latvija sadarbojas arī ar citu valstu piegādātājiem, lai saviem klientiem varētu nodrošināt plašu dārzeņu klāstu. To dārzeņu, kas pieejami Maxima Latvija veikalos, izcelsmes valstis ir Spānija, Grieķija, Turcija, Igaunija (salāti podiņos), kā arī Latvija.
Pašlaik Maxima Latvija veikalos no vietējās izcelsmes dārzeņiem un zaļumiem pieejami garie gurķi plēvēs (Mārupes siltumnīcas), tomāti (Getliņi un Mežvidi), kā arī loki (Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi). Jāpiebilst, ka šobrīd Maxima Latvija uz pusi samazinājusi importēto gurķu apjomus, lai priekšroku dotu Latvijā audzētiem gurķiem. Jau kopš pērnā gada decembra Mārupes siltumnīcās audzētie garie gurķi pieejami Maxima Latvija veikalos. Lai gan vietējās izcelsmes gurķi ir dārgāki nekā importa, iedzīvotāji tomēr priekšroku dod Latvijā audzētajiem gurķiem. Šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri vietējo gurķu pārdošanas apjomi pieauguši pat vairākas reizes, atklāj Z. Udrase.
Pārtika kļūst dārgāka
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šoziem pārtika cenas, tajā skaitā arī svaigo dārzeņu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir krietni pieaugušas. Šā gada janvārī pārtika bijusi par 6,9% dārgāka nekā pirms gada un par 4,3% dārgāka nekā 2016. gada decembrī. Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka šoziem pārtikas sadārdzinājums ir bijis straujākais pēdējo piecu gadu laikā, ko daļēji ietekmējušas cenas pasaules tirgos.
Latvijas Bankas makroekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka dārzeņu sadārdzinājums atspoguļojot slikto ražu Spānijā. «Tomēr netipiski augstas cenas dārzeņiem, visticamāk, saglabāsies vien dažus mēnešus - līdz nākamajai sezonai,» norāda O. Krasnopjorovs.
***
VIEDOKĻI
Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente:
- Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam dārzeņiem, piena produktiem un olām. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās - par 2,1%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot gaļu. Gada laikā pasaules pārtikas cenas ir kāpušas par 16 procentiem.
Zane Matuļone, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente:
- Janvārī cenu pieaugums ir fiksēts teju visiem pārtikas produktiem. Jāatzīmē, ka tas ir straujākais pārtikas cenu kāpums kopš 2011. gada septembra. Tajā pašā laikā iepriekšējos gados pārtikas cenas Latvijā bija samērā stabilas vai pat pazeminājās un janvāra spēcīgais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar pārtikas cenu tendencēm pasaulē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenu indekss šā gada janvārī ir sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2015. gada februāra. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, pārtikas cenas pasaulē ir kāpušas vidēji par 2,1%. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, - par 16,4%, straujāk pieaugot piena, eļļas un cukura cenai. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un bažas par to, ka nākotnē krājumi varētu samazināties, tādējādi radot papildu spiedienu uz piedāvājumu. Arī Latvijā janvārī visstraujāk palielinājās piena, eļļas, cukura, kā arī svaigo dārzeņu cenas.
***
Svaigo dārzeņu cenu izmaiņas*, %
*Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi
2015. gada janvāris -22,5%
2016. gada janvāris +6,5%
2017. gada janvāris +22,7%
Avots: CSP