Pērn Latvijā samazinājusies noziedzība

© Valsts policija

Latvijā pagājušā gadā noziedzība ir samazinājusies, liecina lielākās izmeklēšanas iestādes - Valsts policijas (VP) - pagājušā gada darba rezultāti.

VP priekšnieks Ints Ķuzis uzrunā VP pagājušā gada darba pārskata sanāksmē uzsvēra, ka noziegumu skaits ir samazinājies, tomēr pieaudzis iedzīvotāju iesniegumu un saņemto zvanu skaits.

Kriminālpolicijas priekšnieka Andreja Grišina sniegtā informācija liecina, ka pērn policija reģistrējusi 45 639 noziegumus, kas ir par 1767 noziegumiem mazāk nekā 2015.gadā. Pērn Latvijā reģistrēti 233,5 noziegumi uz 10 000 iedzīvotāju.

Policijas pārstāvji apgalvoja, ka, pateicoties policijas aktīvam darbam, atsevišķās pozīcijās sākto kriminālprocesu skaits ir pieaudzis, piemēram, par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību un nelegālās pornogrāfijas jomā.

Ķuzis secināja, ka policija mainās ne tikai strukturāli, izveidojot jaunas struktūrvienības aktuālu noziegumu apkarošanai, bet arī idejiski. "Policija mainās filozofijas līmenī," uzskata Ķuzis.

Policija turpinās šogad pievērst pastiprinātu uzmanību ekonomiska rakstura noziegumu apkarošanai, kā arī noziedzīgā kārtā iegūt līdzekļu atgūšanai. Tāpat policija pievērsīs uzmanību nepilngadīgo noziedzības apkarošanai un bērnu tiesību aizsardzības kontrolei.

Policija turpinās darbu pie pasākumiem, lai vienkāršotu kriminālprocesa izmeklēšanu un virzīšanu. Jau šobrīd ir iecirkņi, kas teju 60% lietu virza saīsinātā kārtībā. Šādā veidā policijas darbs tiekot atslogots un likumsargi varot pievērst uzmanību smagu noziegumu izmeklēšanai un apkarošanai.

Tāpat policija turpinās darbu pie iekšējās drošības stiprināšanas, palielinot pretterorisma specvienības "Omega" kapacitāti.

Latvijā

Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcionētām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja Krievijas sporta ministra, Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātiem lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.  

Svarīgākais