Nodokļu ievācēji uzlabos savu tēlu
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ilze Cīrule savā pirmajā preses konferencē 9. februārī nepateica neko tādu, ko jau iepriekš nebūtu teikuši visi viņas priekšgājēji, sākot ar Andreju Sončiku 1996. gadā.
Godu kopš 1996. gada 17. septembra vispār atrasties aģentūras LETA ziņu arhīvā A. Sončiks nopelnīja ar preses konferencē izteiktu solījumu, ka «nodokļu nemaksātājiem 1997. gadā būs sarežģītāk slēpt savus ieņēmumus». Šā paša elektroniskā arhīva lapas glabā A. Sončika 1998. gada 23. decembra stāstu par «VID modernizācijas projekta nozīmi», kas «pakāpeniski pārveidos VID no represīvas un kontrolējošas institūcijas par servisa iestādi savu klientu - nodokļu maksātāju apkalpošanai un konsultēšanai».
Pēc A. Sončika tieši to pašu ir noskaitījuši Kārlis Ketners, Dzintars Jakāns, Nelija Jezdakova un Ināra Pētersone. Kad pagājušajā vasarā uz VID vadītājas vietu tika virzīta Inga Koļegova, viņa «uzsvērusi, ka VID noteikti kļūs uzņēmējiem vēl draudzīgāks», par ko LETA informēja 28. jūlijā. Par šo pašu solījumu I. Cīrules izpildījumā LETA tagad ir iemesls informēt plašāk: «Viņa norādīja, ka VID lielākais mērķis ir kļūt par klientiem draudzīgāko valsts iestādi Latvijā un to varēs sasniegt, ja VID darbinieki spēs mobilizēt visus savus resursus, lai šo mērķi sasniegtu, un visi vienā komandā strādās vienā virzienā. Cīrule norādīja, ka visi klienti būtu iedalāmi divās lielās grupās. Nodokļus maksāt gribošos klientus VID vispirms konsultēs, dos padomus, palīdzēs šādam uzņēmējam vienkāršot nodokļu nomaksu, izmantojot modernās tehnoloģijas. «Savukārt tas klientu segments, kas darbojas pelēkajā zonā - ar šiem klientiem strādāsim ļoti stingri. Galvenais būs PVN shēmu un aplokšņu algu apkarošana,» piebilda Cīrule.»
Jau vienu un to pašu solījumu atkārtošana divdesmit gadus pēc kārtas vedina uz šaubām, vai solījumi tiek pildīti. Ne ar vienu Neatkarīgās lappusi, ne ar vienu speciālizlaidumu nepietiktu, lai pārskaitītu publiski zināmos pierādījumus šo solījumu laušanai, bet nekad nav tā, ka nevarētu būt vēl sliktāk. To attiecībā uz VID lieku reizi apstiprināja 2016. gads. «Pērn klientu uzticība VID ir samazinājusies - ja līdz tam VID ticēja aptuveni 50% Latvijas iedzīvotāju, tad pērn tikai 33%,» I. Cīrule atsaucās uz iedzīvotāju aptaujāšanas uzņēmuma SKDS datiem. Šo uzticības kritumu VID sarūpēja ne pats VID, bet Latvijas politiķi, kas vēl līdz šai baltai dienai nesaprotamu iemeslu dēļ 2015. gada beigās uzsāka pret VID vērstu kampaņu. Tā ir milzīga starpība, vai VID Finanšu policijas darbinieka mantas deklarācijā uzrādītu miljonu eiro saņemšanai no mātes skolotājas netic žurnālisti, kuriem tāds darbs - nevienam neticēt, vai tieši to pašu pasaka kaut aizejošas valdības ministri. Visdīvaināk, ka viņu uzsākto turpināja jau tagadējās valdības ministri. VID nācās reaģēt ar darbinieka atlaišanu un viņa ieņēmumu izmeklēšanu, kuras rezultāti pārliecinoši virzās uz to pašu neko, kur vispār Latvijā nonāk šādu lietu izmeklēšana.
Dažādu iemeslu dēļ saasinājusies sabiedrības neapmierinātība ar VID nav nekāds jaunums iestādes vēsturē. Tās dzēšanai jau sen sāka izmantot arī tādu acīm redzamu, bet oficiāli nekādi neatzīstamu paņēmienu kā vīriešu nomainīšana ar sievietēm VID galvgalī. Šis process tagad ir novests līdz galam, jo līdzās I. Cīrulei sēdēja tikai viņas vietnieces Dace Pelēkā un Ingrīda GulbeOtaņķe. Ja pēc šā trika efekta izsmelšanas vēl vispār kaut kas derēs VID reputācijai, tad vienīgi labiekārtots kājāmgājēju celiņš uz VID. Arī pati iestāde to labi apzinās, ieliekot šā celiņa stilizēti idealizēto attēlu I. Cīrules 9. februāra uzstāšanās prezentācijā. Ap VID ēku esošās zemes apbūve un īpašumtiesību sadalījums padara šo uzdevumu gandrīz nepaveicamu, bet tieši tāpēc valdībai un Saeimai ir jāsniedz politisks atbalsts celiņa ierīkošanai, lai ministri un deputāti arī turpmāk varētu saņemt algas no VID iekasētās naudas.