Nederīgo dokumentu reģistrs - galvenais valsts reģistrs, pēc kura būtu jāvar pārliecināties par dokumentu derīgumu - nav pilnīgs, šovakar ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā ziņots, policija atklājusi, ka krāpnieku rokās nonākušas autovadītāju apliecības, ko ceļu policija iepriekš bija atņēmusi satiksmes noteikumu pārkāpējiem. Policija ir atsavinājusi 514 savulaik vairumā gadījumu dzērājšoferiem atsavinātas apliecības, taču esot pamats domāt, ka apgrozībā varētu būt vēl nezināms skaits šādu nederīgu dokumentu.
To apliecināja arī "Nekā personīga", kas informēja, ka šonedēļ atkal veikalā kāds mēģināja veikt pirkumu, uzrādot citu autovadītāja apliecību. Veikala pārdevējs pievērsis uzmanību, ka klients kļūdaini nosaucis savu uzvārdu un nav zinājis personas kodu. Pārdevēji kopā ar apsargiem aizdomīgo pircēju aizturēja un nodeva policijai.
Kā stāsta raidījums, likumīgi vienīgais personu identificējošais dokuments Latvijā ir pase, taču Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izdotajām vadītāja apliecībām kā dokumentam ir augsta uzticamība un to bieži pieņem pases vietā.
Tomēr gadījumi ar zagtajām apliecībām pierāda, ka līdz galam viss nav sakārtots, norāda raidījums. Proti, autovadītājam Eduardam tagad ir gan jaunā autovadītāja apliecība, gan vecā, iepriekš atņemtā. Informācija CSDD datubāzē liecina, ka viņa vecā autovadītāja apliecība nav derīga jau gandrīz trīs gadus. CSDD datubāzē dati nonāk, tiklīdz policija noformējusi pārkāpuma protokolu. Savukārt nederīgo dokumentu reģistrā Eduardam atņemtā apliecība nav reģistrēta. Šis ir galvenais valsts reģistrs, pēc kura būtu jāvar pārliecināties par dokumentu derīgumu, atzīmē raidījums.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres vietnieka pienākumu izpildītājs informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos Uģis Bisenieks raidījumam norādījis, ka valstī ir noteikta kārtība un atbilstoši šai kārtībai šis dokumentu reģistrs ir augstāks.
Lai arī nederīgo dokumentu reģistram būtu jāsniedz iespējas pārliecināties par dokumentu derīgumu un izvairīties no iespējas izmantot zagtus dokumentus, praksē tas nenotiek. Aptaujājot bankas un uzņēmumus, kas visbiežāk personības identifikācijai izmanto vadītāja apliecības, atklājās, ka dokumenti tiek pārbaudīti pavirši. Bankas atrunājās, ka nederīgo dokumentu reģistra informācija ir novecojusi, ziņoja raidījums.
Gadījumā ar vadītāja apliecībām uzticamāka ir CSDD datu bāze, bet valsts ir tērējusi naudu arī nederīgo dokumentu reģistram. Cik tas ir izmaksājis, Iekšlietu ministrija neprecizēja, jo reģistrs esot lielākas sistēmas sastāvdaļa.
Pēc E-lietu ministrijas likvidēšanas valsts e-attīstība nonākusi RAPLM pārziņā. Tai pakļautā Reģionālās attīstības aģentūra pārzina portāla "Latvija.lv" veidošanu. Portālā vienuviet būtu jābūt pieejamiem visiem valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem. Tomēr praksē tā izrādījusies kārtējā naudas tērēšana - portāls piedāvā saites uz citu institūciju datu sistēmām, proti, nederīgo dokumentu reģistru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapu un citiem.
Kopumā ir 170 dažādas elektroniskās datu bāzes jeb valsts informācijas sistēmas.