Sūdzība IUB neaptur Stradiņu otro kārtu

GAIDA TURPINĀJUMU. Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa pirmā kārta ir gatava un gaida «pieņemšanu ekspluatācijā», un, ja viss noritēs pēc plāna, otrās kārtas būvniecība sāksies 2018. gada augustā © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāvis Paula Stradiņa slimnīcai turpināt konkursu par jaunās ēkas A korpusa otrās kārtas projektēšanu. Sūdzību IUB vēl pirms konkursa termiņa beigām bija iesniedzis viens no pretendentiem, kuru neapmierināja konkursa norise.

Jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecība ir pabeigta, taču tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā. Tās atvēršana pacientiem plānota šā gada jūnijā, un kā viena no pirmajām savas durvis pacientiem vērs slimnīcas poliklīnika, stāsta Stradiņa slimnīcas valdes locekle Arta Biruma. Pakāpeniski līdz 1. jūlijam jaunajā slimnīcā darbu uzsāks arī pārējās nodaļas. Paralēli pirmās kārtas nodošanas darbiem slimnīca pagājušajā gadā izsludināja arī konkursu par otrās kārtas projektēšanu. Neatkarīgā rakstīja, ka sākotnēji tika apsvērta doma nerīkot atsevišķu konkursu jaunā korpusa otrajai kārtai, bet izmantot pirms vairākiem gadiem rīkotā konkursa rezultātus, un tad gan projektētājs, gan būvnieks būtu tas pats, kas cēla pirmo kārtu, proti, būvnieku apvienība SBRE. Tomēr pret to iebilda vairākas valsts institūcijas, tostarp Finanšu ministrija un IUB.

A. Biruma pastāstīja, ka pašlaik notiek iepirkumu konkurss par projektēšanu. Sākotnējais piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija šāgada 12. janvāris, bet uzņēmums Arhitektu birojs NAMS iesniedza sūdzību IUB par konkursa norisi, tāpēc piedāvājumu atvēršanas sapulce tika pārcelta. Arhitektu ieskatā, konkursā ir «neproporcionālas pretendentu pieredzei izvirzītas prasības, neproporcionālas prasības finanšu apgrozījumam būvprojektēšanā, atklātības principa pārkāpumus, vienlīdzības principa pārkāpumus». Sūdzības iesniedzējs arī norādījis uz pretrunām konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas pielikumā, jo vienā vietā paredzēti saliekamā dzelzsbetona pārsegumi, bet citā noteikts, ka ēkas izbūvei lietojams monolīta dzelzsbetona karkass. Slimnīcas speciālisti paskaidrojuši, ka konkursa dokumentos pievienota visa informācija, kas skar projektēšanu, tostarp arī pirmās kārtas tehniskais projekts, lai pretendenti izprastu darba apjomu, un, lasot noteikumus, visticamāk, radies pārpratums. Otrās kārtas celtniecībā jāizmanto tieši monolīta dzelzsbetona karkass. IUB lēmums ir uz 20 lappusēm un skar dažādas ar konkursa norisi saistītas nianses. Taču kopumā IUB nekādus pārkāpumus konkursa norisē nesaskata, tāpēc atļāvis slimnīcai to turpināt.

Otrās kārtas būvniecībai ir kritiska nozīme slimnīcas attīstībā, jo slimnīcas A korpusa otrajā kārtā plānots izbūvēt telpas tādām būtiskām struktūrvienībām kā Neatliekamās medicīnas centrs un operāciju bloks, bez kuriem slimnīcas ikdienas darba organizācija tiks ievērojami sarežģīta, norāda A. Biruma. Papildus A korpusa otrajā kārtā paredzēts izbūvēt un aprīkot dzemdību nodaļu, jaundzimušo reanimācijas nodaļu, hemodialīzes nodaļu, klīnisko nodaļu, reanimācijas nodaļu, patoloģijas centru un intensīvās terapijas nodaļu. Slimnīca plāno pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu, lai izmantotu to slimnīcas jaunā korpusa būvniecības turpināšanai.

Saskaņā ar slimnīcas plāniem līdz otrās kārtas būvprojekta izstrādei un ekspertīzei, būvniecība, tās autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī telpu aprīkošana ar mēbelēm un informācijas un medicīnas tehnoloģijām tiks veikta līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim. Otrās kārtas celtniecības izmaksas būs vairāk nekā 91 miljons eiro, un lielākā finansējuma daļa - 64,3 miljoni eiro - nāks no Eiropas struktūrfondiem. «Jaunā korpusa otrās kārtas uzbūvēšana noslēgtu visa A korpusa būvniecību, ļaujot efektīvi izmantot visas jauniegūtās infrastruktūras priekšrocības,» uzsvēra A. Biruma.



Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais