Kamēr daļa sabiedrības uzskata, ka progresīvas nodokļu sistēmas ieviešana palīdzētu nevienlīdzības izskaušanā, Latvijas Darba devēju konfederācija pauž, ka šāda nodokļu sistēma valstij kavētu attīstīties un veicinātu ēnu ekonomiku. Tiesa, Finanšu ministrija ir gatava ieviest lielāku progresivitāti nodokļu jomā.
Savācot nedaudz vairāk par desmit tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstu, ar tautas iniciatīvu par progresīvu nodokļu sistēmu Saeimā vērsās Ansis Dobelis. Iniciatīvas pieteikumā viņš uzsver: «Nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi Eiropā visaugstāko, civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni. Tas nozīmē, ka nodokļi ir lielāki tiem, kam ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, ekonomikas izaugsmes augļus varētu baudīt visi, ne vien šaura sabiedrības grupa, un ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu.»
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra apliecina, ka ministrija, kurai 1. aprīlī jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem jaunas nodokļu politikas izveidei, sliecas ieviest zināmus progresivitātes elementus.
Parlamentārais sekretārs arī atgādināja, ka jau tagad nodokļu sistēmā zināma progresivitāte tiek īstenota ar neapliekamo minimumu, tomēr ministrija būtu gatava iet arī uz lielāku progresivitāti, piedāvājot variantus nodokļu pamatnostādnēs. Piemēram, diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi vai tomēr mainīt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Sistēma ar neapliekamo minimumu gan esot pietiekami sarežģīta, un diferencēto neapliekamo minimumu varētu vienkāršot, iespējams, nosakot konstantus skaitļus.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas priekšlikumu izstrādei vēl ir laiks līdz aprīļa sākumam, E. Putra tautas iniciatīvu izskatošo Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju aicināja iniciatīvu nenoraidīt. To vajagot izskatīt kontekstā ar Finanšu ministrijas priekšlikumiem.
Savukārt, aizstāvot darba devēju intereses, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns ar dažādiem aprēķiniem un piemēriem centās komisijas locekļus pārliecināt, ka progresīvā nodokļa ieviešana, kad lielāku algu saņemošais maksā lielākus nodokļus, nevis veicinātu valsts attīstību, bet bremzētu to.
«Tieša progresivitāte ir pseidokreiss populisms, jo nav mērķēta uz grupām ar zemiem ienākumiem, bet ar zemu atalgojumu,» uzskata eksperts un paskaidro, ka aplokšņu algu saņēmēji kvalificētos, lai maksātu zemākus nodokļus, bet patiesībā viņu ienākumi ir pietiekami, lai maksātu pilnu nodokļa likmi vai pat paaugstināto.
Viņaprāt, šis apstāklis veicinātu aplokšņu algu izplatīšanos, jo darba devējam, kas tās maksā, apejot paaugstinātās likmes, būtu lielāka peļņa un nodokļu apiešana kļūtu aizvien pievilcīgāka. Turklāt jau šobrīd daži pētījumi liecina, ka aplokšņu algas izplatītākas tajās grupās, kurās ir lielāki ienākumi.
Progresīvais ienākumu nodoklis būtu netaisnīgs arī pret dažu profesiju pārstāvjiem. P. Leiškalns piesauca ārstus, kuriem savā izglītībā pēc vidusskolas jāinvestē 12 gadi, un tikai tad viņi var sākt pelnīt lielāku naudu. Ja ārstam būs jāmaksā lielāki nodokļi, tad tas viņu nostādītu nevienlīdzīgā situācijā ar tādu profesiju pārstāvjiem, kam sevis izglītošanā jāinvestē krietni īsāks laiks.
Šādam redzējumam nevēlējās piekrist A. Dobelis, kurš atgādināja, ka arī Vācijā, Zviedrijā un Polijā ir progresīvā nodokļu sistēma, bet šīs valstis par mazattīstītām nosaukt grūti.
Sēdes noslēgumā komisija nolēma, ka tai nepieciešams uzklausīt arī Ekonomikas ministrijas un darba ņēmēju viedokli, tāpēc jautājumu par tautas iniciatīvas tālāku virzību tā turpinās skatīt kādā no nākamajām sēdēm.