Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) šobrīd sliecas neatbalstīt vairākus tūkstošus karavīru lielas Baltijas valstu bruņoto spēku brigādes izveidošanu.
Saeimas apakškomisijas šodienas darba tēma bija Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā. Apakškomisijas loceklis Jānis Ādamsons (S) pauda pārliecību, ka "nekur neliksimies" no Baltijas brigādes izveidošanas, jo NATO mainīsies un arī pārējā pasaule šobrīd kopumā mainās. Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir 2000 līdz 3000 karavīru.
"Baltijas brigādes izveidošana kā ātras reaģēšanas vienības Baltijas reģionā - tā ir nākotne, kas mums jāsaprot jau šobrīd," uzsvēra Ādamsons un piebilda, ka šādu vienību nepieciešamības gadījumā varētu izmantot ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citviet.
Uz sēdi uzaicinātais AM Aizsardzības politikas departamenta Daudzpusējo attiecību un starptautisko organizāciju nodaļas vadītājs Edvards Seliška deputātam atbildēja, ka ikdienā "zem Baltijas valstu Sauszemes spēku savstarpējas sadarbības mēs varam saprast kopīga spēka veidojumu". Tas gan nenozīmējot, ka katrai valstij jānorīko pa vienam bataljonam, jo tas pietiekami dārgi izmaksātu, tomēr šobrīd tiekot diskutēts par kopīgas komandvadības struktūras izveidošanu.
"Pastāv trīs valstu bruņotie spēki, kuru sadarbībā savā starpā veidojas vienota izpratne par to, ka viņi pārstāv vienotu spēku. Tas, kas šobrīd nav, bet par ko tiek runāts, proti, jābūt komandvadības elementam. Tas saistīts ar jautājumu par to kādā veidā uzbūvēta komandvadības arhitektūra NATO, jo mums būtu jāiekļaujas šajā struktūrā. Šāds elements sastāvētu no trīs Baltijas valstu virsniekiem," paziņoja AM pārstāvis.
Seliška informējot deputātus par kopīgajiem Baltijas valstu armiju projektiem, norādīja, ka Baltijas valstis regulāri izmantojot savu kaimiņu militāros poligonos, taču vienotu poligonu nav plānots izveidot, jo Baltijas valstu militārie resursi ir ierobežoti.
"Nav plānots veidot vienotu Baltijas centru, jo valstu resursi ir ierobežoti, turklāt šie resursi jānotur uz vietas katrā valstī, lai attīstītu esošo apmācību infrastruktūru, kuru savukārt var izmantot kaimiņi," uzsvēra Seliška.
Sekmīgs projekts ir Baltijas Aizsardzības koledža, tāpat atsevišķās jomās tiekot sekmīgi realizēti kopīgi iepirkumi. Seliška gan vērsa uzmanību, ka ne vienmēr ir izdevīgi organizēt kopīgus Baltijas valstu iepirkumus.
Attiecībā uz Sauszemes spēkiem, šobrīd tiekot domāts, kā veicināt valstu sadarbību, neveidojot vienotu pastāvīgu vienību. "Būsim godīgi: krīzes momentā mums nav tik lieli bruņotie spēki, lai izveidotu brigādes lieluma vienību," uzsvēra Seliška.
Primārais Sauszemes spēku sadarbībā ir jau šobrīd sekmīgi īstenotais darbs izlūkinformācijas apmaiņā. Tāpat starp valstīm notiek informācijas apmaiņa par aizsardzības plāniem un notiek pastāvīga karavīru piedalīšanās mācībās, norādīja AM pārstāvis.
Jau ziņots, ka 1995.gadā tika atklāts Baltijas miera uzturēšanas bataljons, taču to vēlāk likvidēja. Viens no likvidācijas galvenajiem iemesliem bija valstu saņemtais uzaicinājums iestāties NATO, turklāt bataljona pastāvīga uzturēšana un pilnveidošana prasīja lielus resursus, it sevišķi cilvēku resursus, lai sekmīgi īstenotu integrācijas procesu NATO.
Kopumā BALTBAT projekts gan Latvijai, gan arī pārējām Baltijas valstīm kalpoja kā pamats sadarbībai ar Rietumiem un integrācijas procesam NATO. Balstoties uz šo pieredzi, tika attīstīti un radīti citi Baltijas militārās sadarbības projekti, proti, Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra, Baltijas Gaisa telpas novērošanas tīkls un jau pieminētā Baltijas Aizsardzības koledža. Šie projekti funkcionē arī šobrīd.