Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvji, sveicot ticīgos Lieldienās, šogad īpaši mudina atcerēties cilvēka dzīves mērķi un aizdomāties par Kristus augšāmcelšanās brīnumu.
"Dieva patiesība atklāj cilvēkam augstāko viņa dzīves mērķi, dod virzienu un jēgu cilvēka pūliņiem," Lieldienu vēstījumā norādījis Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats, "Dieva dotie baušļi īsi un kodolīgi izsaka cilvēcisko attiecību vadlīnijas, bet žēlastību avoti - lūgšana, sakramenti - veido dzīvo saiti ar Dievu. Mūsu sašķeltajai sabiedrībai kristīgais dzīves veids var būt labs vienojošs faktors."
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā vēstījumā atgādina par notikumu, kurā Lieldienu rītā, trīs sievām ar svaidāmajām zālēm dodoties uz Jēzus kapu, viņas atrod kapa priekšā aizveltu akmeni un bažījas par to, kā šo akmeni novelt.
Jēzus kapam priekšā aizvelto akmeni Vanags salīdzina ar durvīm katra cilvēka cietumam. "Ja Kristus ir aiz akmens, kur sievas viņu meklē, tad mēs esam tie, kas paliekam ieslēgti nāves un elles cietumā," norāda Vanags, "tad mēs paliekam miruši savos grēkos un esam nožēlojamākie starp cilvēkiem."
Tomēr Lieldienās cilvēku raizes par to, kurš novels akmeni no kapa - viņu cietuma, Dievs ņem savās rokās, jo Jēzus pēc augšāmcelšanās pats cilvēkus uzmeklē, norāda arhibīskaps.
"Kaps, kurā sievas domāja Jēzu atrast, ir vienīgā vieta pasaulē, kur viņa nav. Kristus augšāmcēlās, lai būtu visur, kur vien mēs savā dzīvē varētu nonākt. Lai būtu par mērķi katram mūsu ceļam. Viņš uzvarēja nāvi, lai ņemtu mūsu raizes savās rokās tāpat kā sievu rūpes Lieldienu rītā," uzsver Vanags, "pat ja nastas kļūst smagas, ja pasaule šķiet neviesmīlīga un pārlieku sarežģīta, ja vilšanās ir dziļa, ja zaudējumi ir sāpīgi un dzīvot vairs neliekas ieguvums - nāves uzvarētājs Kristus ir ap mums no visām pusēm."
Arhibīskaps arī vaicā, vai kristītie Latvijas iedzīvotāji, kādu ir lielākā daļa, apzinās, ko tas nozīmē, un bagātīgās dāvanas, ko tas sniedz. "Mums ir dots noslēpums, kurā kļūstam par Kristus augšāmcelšanās un uzvaras līdzdalībniekiem. Mums pieder laimīgā privilēģija ne tikai nožēlot savas kļūdas un grēkus kā visiem cilvēkiem, bet arī saņemt Dieva piedošanu un viņa palīdzību nest Gara augļus labākai dzīvei," teikts vēstījumā.
Savukārt Pujats kristīgajā ticībā apliecināto augšāmcelšanos apraksta kā brīnišķīgu ticības patiesību, kas balstās Svētajos Rakstos. "Šī nākamā dzīve ticīgajiem ir spēka avots, kas tiem palīdz iziet cauri visām laicīgās dzīves nebūšanām. Ticībā uz Dievu un cerībā Viņu skatīt nākamajā dzīvē lai smeļ spēku īpaši tie, kurus dzīves krusts nospiež sevišķi smagi," vēl kardināls.
Arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs savā vēstījumā norādījis, ka visā pasaulē nav gaišāku un priecīgāku svētku kristieša dvēselei kā Kristus augšāmcelšanās, tomēr, tos svinot, nedrīkst piemirst, par kādu cenu šis prieks un uzvara nodrošināta un kuram par to jāpateicas. "Pateicoties Kristus Pestītāja izpērkošajam upurim, mēs esam kļuvuši par "jaunu radību", kļuvuši par mūžīgās dzīves mantiniekiem mūsu Kungā Jēzū Kristū," uzsver metropolīts, "un nav nekā gaišāka un priecīgāka ticīgam kristietim kā pārliecība par mūžīgo dzīvi Kristū un ar Kristu."