Gads kopš Latvijā ieradušies pirmie bēgļi; ne visas ministrijas apmierinātas ar paveikto

Šonedēļ aprit gads kopš saskaņā ar Briselē panākto vienošanos Latvijā uzņemtas pirmās bēgļu ģimenes. Lai notiktu šo cilvēku uzņemšana Iekšlietu ministrija izstrādāja Rīcības plānu un aptuveni pēc gada tā norāda, ka plānā rakstīto dzīvē izdevies īstenot par 90%. Tikmēr Labklājības ministrijai, kas atbildīga par uzņemto bēgļu integrēšanu darba tirgū, nākas atzīt savu bezspēcību.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone- Godmane norāda, ka lielākoties izdevies atlasīt patvēruma meklētājus atbilstoši iepriekš izvirzītajiem kritērijiem. Jau iepriekš tika noteikts, ka uz Latviju tiks pārvietotas ģimenes ar bērniem, cilvēki ar izglītību, personas ar kādām svešvaldību zināšanām.

Otrs jautājums bija drošības atlase. "Respektīvi, pārbaudes un statusa piešķiršana maksimums trīs mēnešu laikā, kas arī ir izdarīts. Principā mūsu kompetence, es uzskatu, ir vairāk nekā apmierinoša," sarunā arr žurnālistu uzsver Pētersone- Godmane.

Tikmēr bezspēcību nākas atzīt Labklājības ministrijai. "LNT ziņas" vēsta, ka labklājības ministrs Jānis Reirs vērsis uzmanību uz to, ka patvēruma meklētāji pārsvarā ir ekonomiskie bēgļi, kuru mērķis tomēr ir nonākt kādā no turīgajām Eiropas valstīm, nevis Latvijā. šie cilvēki, viņaprāt, nav ieinteresēti strādāt Latvijā.

Reirs arī atgādina, ka ministrija atbildīga par šo cilvēku integrēšanu darba tirgū, tomēr līdzšenējā pieredze rāda, ka dažos gadījumos cilvēki izvairās no darba un te nu ministrija nevar neko izdarīt.

"LNT ziņas" norāda, ka tomēr par vislielāko problēmu izrādījusies nespēja atrast mājokli. Ar 139 eiro mēneša pabalstu ir par maz, lai bēglis varētu noīrēt dzīvokli. Ilzes Pētersones- Godmanes vērtējumā tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc bēgļi no Latvijas bēg.

"Brīdi, kad personām tiek piešķirts aizsardzības statuss, viņām ir jāpamet "Mucenieki".Tomēr ir redzams, ka sistēma nestrādā, jo ir vairākas personas, kuras pēc statusa piešķiršanas uzturas "Muceniekos". Būsim reāli, pēc tam, kad šīs personas šo statusu saņem un nespēj ilgāku laiku atrast dzīves vietu, viņi izvēlas pamest Latviju," norāda Pētersone-Godmane.

Lai risinātu šo mājokļa problēmu, par mājokļiem atbildīgā Ekonomikas ministrija valdībai atkārtoti piedāvās lemt par diviem variantiem. Viens no variantiem paredz atvieglot dzīves vietas deklarēšanu. Tas ļautu bēgļiem saņemt sociālo atbalstu, šos izdevumus pašvaldībām kompensētu no valsts budžeta. Otrā variantā tiek piedāvāta iespēja pusgadu maksāt vismaz 250 eiro pabalstu dzīvokļa īrēšanai.

Pagaidām Ekonomikas ministrijā atturas prognozēt, vai kāds no abiem variantiem tiks atbalstīts valdībā.