Ministre izvairīgi atbild par zālēm vēža pacientiem

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Veselības ministre Anda Čakša uz Latvijas Televīzijas jautājumu, kā viņa vērtē to, ka līdzjūtības programmā vēža pacienti zāles var saņemt bez maksas tikai tik ilgi, kamēr tās nav piereģistrētas Latvijā, atbild izvairīgi, norādot, ka veselības budžetā trūkst naudas onkoloģijai kopumā un tajā skaitā jauniem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijā ir tāda sistēma: kamēr zāles vēža pacientiem nav reģistrētas Latvijā, tās var saņemt līdzjūtības programmā (zāles pacientiem apmaksā farmācijas kompānijas), tiklīdz tās ir reģistrētas, pacienti, kuri saņēmuši terapiju līdz šim, tās turpina saņemt, bet jaunus pacientus uzņemt nevar. Pacientiem jāgaida, kad valsts tās kompensēs, vai jāpērk pašiem. Zāļu valsts aģentūra skaidro, ka šīs zāles līdzjūtības dēļ pieejamas pacientu grupām ar hronisku vai stipri novājinošu slimību vai tiem, kuru slimību uzskata par dzīvību apdraudošu un ko nevar ārstēt ar reģistrētajām zālēm. Pašlaik Latvijā nav atvērtu līdzjūtības programmu, tas ir, tādu, kurās uzņemtu jaunus smagi slimus pacientus un piešķirtu viņiem terapiju. Tikko noslēgusies programma metastātiska krūts vēža pacientēm, kuras nevarēja ārstēties ar citām pacientēm pieejamo valsts apmaksāto terapiju. Pacientes, kuras saņēma zāles, turpinās saņemt, bet citas uzņemtas netiks. Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis uzskata: līdzjūtības programmai jābūt atvērtai tik ilgi, kamēr valsts spēj kompensēt šīs zāles. Lai gan līdzjūtības programmā zāles apmaksā ražotāji, veselības ministre atbildot koncentrējas uz naudas trūkumu veselības aprūpē: «Pilnīgai medikamentu kompensācijai, lai mēs nodrošinātu ar visiem jaunākajiem medikamentiem, gada laikā nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, bet šogad onkoloģijas programmai ir iedalīti 12 miljoni eiro, un tas nav tikai medikamentiem.».



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais