Visa Eiropa parādā Latvijai
Latvija atradusi veidu, kā valsts budžeta 2016. gada 101,7 miljonu eiro iztrūkumu pārsaukt par naudas pārpalikumu šobrīd nezināmā apmērā.
Finanšu ministrija jau pagājušajā nedēļā nāca klajā ar patiešām ievērības cienīgu paziņojumu, ka 2016. gadā valsts budžetā pirmo reizi kopš 1998. gada bijis pārpalikums. Uz Neatkarīgās lūgumu nosaukt pērnā gada naudas pārpalikuma skaitlisko vērtību Finanšu ministrija atbildēja ar savu lūgumu paciesties līdz aprīlī gaidāmajiem budžeta nostrifikācijas rezultātiem.
Gadu gadiem ierasts, ka budžeta nostrifikācija nozīmēja budžeta deficīta palielināšanu, atzīstot par uzreiz norakstāmiem zaudējumos valsts ieguldījumus tādos projektos kā Parex bankas vai Liepājas metalurga glābšana. 2016. gada finanšu bilance noskaidrosies atbilstoši tam, kādā veidā Eiropas Savienības pārvaldes instances turpinās finansēt Latviju. Kā zināms, ES oficiāli finansē nevis valsti, bet tikai konkrētu projektu izpildi katrai valstij atvēlētas daudzgadu tāmes ietvaros. Tehniski tomēr ES nauda nonāk Latvijas Valsts kasē vai nu kā avanss, vai kā gala norēķins par projektu izpildi. 2016. gadā Latvijā šādu projektu uzpildes apjoms krasi saruka attiecībā pret 2015. gadu, kad bija patiešām pats pēdējais brīdis realizēt visvairāk aizkavējušos 2007.-2013. gada plānošanas perioda projektus. Šis pasākums laimīgi noslēdzies, bet kas notiks tālāk? Valsts kopbudžeta izdevumi pērn bijuši par 23,2 miljoniem eiro mazāki nekā 2015. gadā uz tā rēķina, ka kapitālie izdevumi samazinājušies vairāk nekā desmit reizes straujāk. Attiecībā pret 2015. gada kapitālieguldījumiem pērn konstatējams sarukums par 1/4 daļu - sarukums par 256,4 miljoniem eiro līdz 663,5 miljoniem eiro, ko kuriem lielākā daļa tērēti ar parasto cerību, ka tādi izdevumi nemaz nav īsti izdevumi, jo ES tos kompensēs. Tomēr uz šo brīdi tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kurus valsts iestādes neatklāj. Finanšu ministrija tikai norādīja, ka Latvijai šobrīd ir pret ES prasījumu tiesības 147,2 miljonu eiro apmērā. Ar tiem pietiek un pāri paliek 2016. gada negatīvās finanšu plūsmas segšanai, ja vien Latvija šo naudu reāli saņems. Iedomāsimies Latvijas ierēdņus un politiķus, kuri Briselē uzturas ik pārdienas un kuru algu un citu ieņēmumu pieaugums 2016. gadā izskaidro, kāpēc valsts kopējie izdevumi saruka desmitreiz lēnāk nekā izdevumi kapitālieguldījumos. Vismaz tādiem cilvēkiem valsts varētu sākt izmaksāt algas nevis naudā, bet dokumentos, kas dod viņiem tiesības pašiem piedzīt savu algu no Latvijai parādā palikušās Eiropas Komisijas.