Pastāv bažas par putnu gripas nonākšanu Latvijā

Zemkopības ministrijā šodien plkst.13 notiks darba sanāksme par aktualitātēm saistībā ar straujo putnu gripas izplatību Eiropas reģionā, informēja ministrijā.

Sanāksmes laikā tiks sniegta informācija par putnu gripu, slimības rezultātā noteiktajiem ierobežojumiem un putnu gripas izplatību Eiropā un pasaulē. Tāpat sanāksmē spriedīs par nosacījumiem novietnēm, kurās mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus tur āra aplokos vai citās vietās, kurās pilnībā nevar novērst mājputnu saskari ar savvaļas putniem.

Sanāksmes laikā arī pārrunās putnu gripas uzraudzības rezultātus savvaļas putnu populācijā, kā arī definēs riska teritorijas, kurās tiek piemēroti biodrošības pasākumi putnu gripas izplatības ierobežošanai.

Kā ziņots, lai iespējami mazinātu bīstamās putnu gripas ievazāšanas risku Latvijā, Zemkopības ministrija aicina līdzdarboties savvaļas putnu vērotājus, medniekus un visu sabiedrību, sniedzot informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par neraksturīgām parādībām savvaļas putnu populācijā.

Ar putnu gripu slimo mājputni - vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Savukārt vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.

Tā kā pēdējā laikā vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Skandināvijā, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja H5N8 apakštipa uzliesmojums, ministrija vērš iedzīvotāju uzmanību, ka esošā epidemioloģiskā situācija un tas, ka šo vīrusu vairumā gadījumu pārnes migrējošie savvaļas putni, rada risku ievazāt slimību mājputnu populācijā Latvijā. Lai slimība netiktu ievazāta mājputnu ražošanas saimniecībās, kā arī zoodārzā un cirkā, svarīgi nodrošināt sabiedrības apzinīgu līdzdarbošanos risku mazināšanā.

Ņemot vērā šīs slimības spēju strauji izplatīties, jānodrošina cieša sadarbība gan visiem mājputnu sektorā nodarbinātajiem, gan arī sadarbība ar ornitologiem un veterinārajiem epidemiologiem, lai varētu operatīvi reaģēt dažādās slimības uzliesmojuma situācijās.

Tāpat ministrija aicina ieviest un ievērot biodrošības pasākumus fermās un visos mājputnu un olu ražošanas posmos, tādējādi samazinot risku infekcijas izplatībai.

Biodrošība nozīmē, ka nedrīkst pieļaut, piemēram, savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī, kontaktu ar savvaļas putniem, jānorobežo mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpnēm - dīķiem, upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji. Nedrīkst ļaut mājputniem dzert no dīķiem un peļķēm.

Iespēju robežās mājputnus jātur atsevišķi no citiem mājdzīvniekiem, nedrīkst pieļaut suņu, kaķu piekļūšanu mājputniem un to iekļūšanu kūtī, jo suņi un kaķi var būt putnu gripas pārnesēji, jo īpaši medību suņi, kuri ir bijuši ūdensputnu medībās.

Tāpat kūtī jālieto tikai šim mērķim paredzēts apģērbs un apavi, kurus nomaina pirms un pēc katra kūts apmeklējuma, pēc katra kūts apmeklējuma jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas, no silēm regulāri jāizvāc barības pārpalikumi, neļaujot pie tiem piekļūt savvaļas putniem un dzīvniekiem, arī grauzējiem, bet barība un pakaiši jāuzglabā vietās, kur tiem nevar piekļūt savvaļas putni un dzīvnieki, grauzēji, kā arī suņi, kaķi, kas var būt putnu gripas pārnesēji.

Saimniecībā regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi, kā arī nedrīkst pirkt mājputnus un perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem. Visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek savvaļas putnu migrācija.

Pirms mājputnu pirkšanas rūpīgi jānovērtē mājputnu veselības stāvoklis, jānoskaidro, kādas slimības ir bijušas novērotas izcelsmes novietnē, kādas vakcinācijas veiktas mājputniem. Pirms pievienošanas pārējiem mājputniem, no jauna nopirktos putnus vismaz trīs, četras nedēļas ieteicams turēt norobežotā telpā - karantīnā, tā pasargājot savus putnus no iespējamās saslimšanas.

Tāpat nevajadzētu pieļaut nepiederošu personu un apmeklētāju piekļūšanu mājputniem. Ja tomēr ir nepieciešams apmeklēt mājputnus svešai personai, tad to jānodrošina ar vienreizlietojamo maiņas apģērbu. Līdz minimumam vēlams samazināt transporta kustību novietnes teritorijā.

Jāapzinās, ka vīruss aktīvi izplatās savvaļas, īpaši ūdensputnu, putnu populācijā, tādēļ ar aprīkojumu, transportu, apģērbu un apaviem to var ienest mājputnu novietnē.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Francijā un Šveicē. Pārsvarā ar putnu gripu ir saslimuši savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni, kuri atrasti miruši jūras piekrastēs vai pie ezeriem.

APPG H5N8 slimības uzliesmojums mājputnu novietnēs konstatēts Ungārijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā un Polijā. Turklāt Vācijā, Nīderlandē, Francijā un Somijā ar APPG ir saslimuši arī citi nebrīvē turētie savvaļas putni, piemēram, putni zooloģiskajos dārzos.

Visās slimības skartajās valstīs APPG vīruss tika vispirms konstatēts savvaļas putniem. Valstu veterinārie dienesti nekavējoties ir ieviesuši apkarošanas un kontroles pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz citām mājputnu novietnēm, kā arī noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas ap sērgas skartajām mājputnu novietnēm.